Mācīties dzīvot patstāvīgi – tas ir uzdevums, kas cilvēkiem ar funkcionāliem intelektuāliem traucējumiem jāmācās ilgstoši un grūti. Jāņem vērā, ka nereti šis mācību process ir visai iekavēts.
Mācīties dzīvot patstāvīgi – tas ir uzdevums, kas cilvēkiem ar funkcionāliem intelektuāliem traucējumiem jāmācās ilgstoši un grūti. Jāņem vērā, ka nereti šis mācību process ir visai iekavēts.
Institucionālās iestādes, kurās pārsvarā šie cilvēki uzturējušies, nespēj viņiem garantēt tā saucamo normalizāciju, kas ietver normālu dienas, nedēļas un gada ritmu un iespēju piedzīvot dažādiem mūža posmiem raksturīgus notikumus.
Lai nodrošinātu normalizāciju, nepieciešams ieviest alternatīvas sociālās aprūpes formas, kas ir ne tikai humānas, bet arī finansiāli daudz rentablākas un atkarībā no aprūpes veida izmaksā tikai 13 – 63 procentus no finansējuma, kas nepieciešams institucionālu iestāžu uzturēšanai.
Lai cilvēkiem ar attīstības traucējumiem, kas uzturas aprūpes centros, nodrošinātu iespēju dzīvot pilnvērtīgi, tiek veidotas tā sauktās “pusceļa mājas”, kur viņus paredzēts sagatavot dzīvei ārpus institucionālās iestādes sienām.
“Ziņas” jau informējušas, ka šādu projektu, pateicoties ES struktūrfondu finansējumam, sākuši arī jelgavnieki. SAC “Jelgava” paspārnē tiek strādāts pie “pusceļa mājas”, kur nākotnē dzīves māku un darba iemaņas paredzēts mācīt atsevišķiem SAC “Jelgava” pastāvīgajiem iemītniekiem, kuru vecums nepārsniedz 45 gadus un kuri, pēc speciālistu slēdziena, nākotnē potenciāli varētu būt spējīgi dzīvot mazāk vai vairāk patstāvīgu dzīvi grupu dzīvokļos, kādus iecerēts atvērt O.Kalpaka ielā 9.
Sarunā ar “Ziņām” sociālā aprūpes centra “Jelgava” direktora vietniece Dzidra Jansone neslēpa, ka no viņiem neatkarīgu apstākļu dēļ darbi nerit tik viegli, kā bija paredzēts, tāpēc 2006. gada septembrī, kā tas plānots, “pusceļa mājā” jurģus svinēt vēl neizdosies, tomēr pozitīvs process ir sācies.
Projekta ietvaros paredzētas dažādas aktivitātes. Rehabilitējamām personām plānota apmācības programma, kurā piedalīsies dažādi speciālisti, sākot no sociālajiem aprūpētājiem, kas mācīs dažādas ar sadzīvi saistītas prasmes, un beidzot ar darba apmācības meistariem, lai cilvēkus sagatavotu startam darba tirgū.
SAC Rehabilitācjas nodaļas vadītāja Erita Roze atzina, ka darbā vēl ir pietiekami daudz neskaidrību, bet vissvarīgākais tomēr ir strādāt tā, lai ieguvēji būtu cilvēki, kas spējīgi dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, bet līdz šim dažādu iemeslu dēļ tā nav noticis.
Kā informēja E.Roze, tuvākajā laikā darba grupai plānots doties pieredzes apmaiņā uz Baldones sociālās aprūpes centru, lai iepazītos ar turienes pieredzi.
“Mūsu klientu sagatavošana dzīvei ir ļoti darbietilpīgs, grūts un sarežģīts process,” atzīst Rehabilitācijas nodaļas vadītāja. “Speciālistiem, kas piedalīsies rehabilitācijas programmā, jābūt zinošiem, līdzsvarotiem, pacietīgiem un īpaši motivētiem darīt šo darbu, tāpēc rīkosim darbinieku konkursu.”
Uzvarētāji tiks apmācīti šim sociālās rehabilitācijas darbam, jo tam ir cita specifika, nekā strādājot institucionālā sistēmā. Tā kā Latvijā vienlaicīgi šajā projektā iesaistījušies visi četri Latvijas reģioni, iespējams, apmācības programma visiem “pusceļa mājas” darbiniekiem būs vienota. Ko aktivitāšu rezultātā varētu iegūt tie, kuru dēļ šī darbīgā rosīšanās notiek, un vai labās idejas neradīs vilšanos, tie ir jautājumi, uz kuriem vēl nav atbildes.
Sociālo apdraudējumu cilvēkiem, kas patstāvīgu dzīvi sāk tikai divdesmit, trīsdesmit vai četrdesmit gadu vecumā un parasti naivi un atvērti uzticas pasaulei, protams, netrūkst. Mācēt rīkoties ar finansēm, zināt, ka darbā jāierodas katru dienu, risināt parastas ikdienas situācijas un neapjukt, nenokļūt dažādu manipulatoru rokās, neaizrauties ar narkotikām vai alkoholu – ir neskaitāmi daudz risku, kas varētu būt traucējoši šo cilvēku integrācijā. Un par tiem nevar atbildēt ne projektu koordinatori, ne citas personas. Tas ir sabiedrības brieduma jautājums.
Dz.Jansone un E.Roze ir vienisprātis, ka rehabilitācijas laiks ir laba iespēja sagatavoties lielajai dzīvei, taču, ja kāda no šīm personām “ārpusē” nejutīsies droši, jābūt iespējai atgriezties “mājās”.
