Saeima ieķīlāto dzīvokļu parādus liks samaksāt bankām
Sākoties apkures sezonai, vairāk nekā nedēļu apmēram pusei no 56 dzīvokļiem Stacijas ielā 5c radiatori palika auksti. Mājas apsaimniekotājs Jelgavas NĪP sarosījās tikai pēc tam, kad kļūmi novērst tika aicinātas «Zemgales Ziņas» un kanāls TV5. Vairākos dzīvokļos radiatori iesila vien otrdien. Turklāt nams Stacijas ielā nevar atbrīvoties no uzkrātajiem parādiem par dzīvokli, ko pārdevusi banka, un par dzīvokli, kura īrnieks atrodas cietumā. Šajos gadījumos tūlītēji risinājumi netiek solīti.
Bedraini pagalmi savieno trīs pirms gadiem četrdesmit pieciem dzelzceļniekiem būvētas daudzdzīvokļu mājas Stacijas ielā 5a, 5b un 5c. To garajos koridoros ir vienistabas dzīvokļi, kuros dzīvo dažādu paaudžu cilvēki ar vidēju rocību.
Sarunas bijušas strupas
Pensionārs Feodosijs Kuļikovs kopš 11. oktobra, kad sākās mājas apsildīšana, NĪP vērsies vairākas reizes. Apsaimniekošanas uzņēmuma darbinieks strupi paskaidrojis vien to, ka pašlaik apkurei jāpieslēdz 170 māju un tūlītēji uz nama iedzīvotāju prasību reaģēt nevarot. F.Kuļikovs domā, ka pusē ēkas radiatori ir auksti tā sauktā gaisa burbuļa dēļ. «Apkures caurules pārbaudot, Driksa kļuva zaļa, taču līdz mūsu radiatoriem pārbaude neatnāca,» spriež F.Kuļikovs. Piektdienas rītā, pēc tam, kad mediji bija iesaistījušies problēmas risināšanā, Jelgavas NĪP nosūtīja uz Stacijas ielu 5c darbiniekus, kas gaisa burbuli novērsa, un radiatori sāka sildīt. Tomēr svētdien siltums atkal pazuda un parādījās tikai otrdienas pēcpusdienā.
Varot nemanīt, ka silda
Mājas iedzīvotāja Jeļizaveta Grigorjeva atzīst, ka nama kopējais parāds par apsaimniekošanu, ūdeni un kanalizāciju pārsniedz divarpus tūkstošus latu. Taču, viņasprāt, tas nav tik liels, lai apsaimniekotājs varētu noniecināt iedzīvotāju lūgumu pieslēgt apkuri. Viņa piebilst, ka lielākie parādnieki ir divi dzīvokļi. Vienu kā ķīlu no iepriekšējā īpašnieka ieguva banka. Tas ir pārdots, taču parādu nomaksa neesot bijusi iekļauta dzīvokļa cenā. Otrs problēmdzīvoklis pieder pašvaldībai, un tā iemītnieks jau četrus gadus atrodas cietumā.
Kad ārā vēl samērā silts un daudzās mājās apkure darbojas minimālā režīmā, iedzīvotāji apkures sākumu var pat nepamanīt, spriež Jelgavas NĪP tehniskais direktors Oļegs Kukuts. «Ja piepeši uznāktu desmit grādu sals un sildīt vajadzētu vairāk, 99 procenti māju iztiktu bez kādas atgaisošanas,» viņš saka. NĪP darbinieki konstatējuši, ka Stacijas ielas 5.c nama apkures caurulēs «gaisa korķis» bijis mazs. Viņš spriež, ka siltuma piegādes traucējumu iemesls, visticamāk, ir apmēram pusgadsimtu vecās mājas apkures sistēmas nolietošanās. Citviet traucējumus radot dzīvokļu īpašnieku patvaļīgi mainīti radiatori. Saistībā ar parādiem viņš mudina Stacijas ielas 5c iedzīvotājus pašiem būt aktīvākiem problēmas risināšanā.
Banku lobija ietekme
Jelgavas pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Klismeta stāsta, ka nav nekādu normatīvo aktu, kas regulē to, kā pašvaldības dzīvokļu īrniekiem, nokļūstot ieslodzījuma vietā, būtu jāatsakās no dzīvokļa. Viņasprāt, cietumniekam vajadzētu izrādīt labo gribu un to izdarīt pašam. «Tiesības pēc atbrīvošanas saņemt dzīvokli savā pēdējā deklarētajā dzīvesvietā saglabājas,» piebilst L.Klismeta. Līdz šim Jelgavā bijis tikai viens gadījums, kad cilvēks atteicies no pašvaldības dzīvokļa, un tas noticis, aizbraucot strādāt uz ārzemēm.
Savukārt par bankas pārdotā dzīvokļa uzkrātajiem komunālo maksājumu parādiem Ekonomikas ministrijas pārstāve Evita Urpena skaidro, ka diskusijas par šo problēmu notiek jau vairākus gadus. Kaut gan Saeimā priekšlikumi iesniegti, neviens no tiem, tai skaitā Ekonomikas ministrijas sagatavotie, nav guvuši likumdevēja atbalstu. Saeimas deputāts jelgavnieks Viktors Valainis (Reformu partija), kurš virza likuma grozījumus saistībā ar komunālo maksājumu parādiem, stāsta, ka pirms divām nedēļām valdošajai koalīcijā beidzot izdevās konceptuāli vienoties šajā jautājumā. Proti, viņaprāt, vēl šogad ar likumu tiks aizliegts pārdot vai dāvināt dzīvokļus, kuriem ir komunālo maksājumu parādi. To kopsumma, pēc V.Valaiņa teiktā, Latvijā ir ap 40 miljoniem latu. «Likuma grozījumi neattieksies uz agrāk pārdotajiem dzīvokļiem,» skaidro V.Valainis, piebilstot, ka banku lobijs Saeimā ir ietekmīgs. ◆
