Putni var ne tikai lidot, bet viņiem piemīt arī cita apskaužama spēja – viņi var gulēt ar vienu atvērtu aci, un viena viņu smadzeņu puslode ir nomodā, paziņojuši dabas pētnieki.
Putni var ne tikai lidot, bet viņiem piemīt arī cita apskaužama spēja – viņi var gulēt ar vienu atvērtu aci, un viena viņu smadzeņu puslode ir nomodā, paziņojuši dabas pētnieki.
Tas tiek saukts par smadzeņu vienas puslodes lēno viļņu miegu (LVM), un tādējādi putni var pamanīt ienaidnieka tuvošanos, kamēr viņi uz mirkli ir pievēruši acis. «Putni pat var izvēlēties, vai ļaut atpūsties vienai, vai abām smadzeņu puslodēm,» intervijā teica zinātnieks Nils Ratenborgs.
Uzvedības neiropatologs un viņa kolēģi Indianas štata universitātē uzskata – viņu pētījums, kas publicēts žurnālā «Nature», ir pirmais pierādījums tam, ka dzīvnieki vienlaicīgi var kontrolēt miegu un nomodu dažādās smadzeņu vietās. Delfīniem, roņiem un lamantīniem arī ir LVM, kas ļauj viņiem gulēt un izpeldēt virs ūdens, lai ieelpotu gaisu, taču Ratenborgs domā, ka putni ir spējīgi to kontrolēt ar gribu.
«Unikāli ir tas, ka putni spēj to kontrolēt. Viņi pat var gulēt ar abām puslodēm vienlaikus,» viņš pastāstīja, piebilstot – kad putni guļ riskantās situācijās, viņi izmaina miega sadalījumu vienai atvērtai acij un vienai nomodā esošai smadzeņu puslodei un tai acij un smadzeņu daļai, kas tajā brīdi atpūšas. Zinātnieks uzskata, ka šādiem pētījumiem varētu būt arī nozīme cilvēku dzīvē. Daži miega traucējumi, tādi kā staigāšana miegā jeb mēnessērdzība, iespējams, rodas, ja kāda smadzeņu daļa ir nomodā, bet citas vēl nav pamodušās. Daži kara veterāni apgalvo, ka īpaša stresa situācijās viņi var gulēt ar vienu atvērtu aci. Taču pētniekiem nav bijis iespējams to nodemonstrēt, jo tam nepieciešams, lai persona atrastos ekstremāla stresa apstākļos. «Mēs nevaram to izdarīt,» teica Ratenborgs.
