Politika mūs ietinusi kā pelēka migla, no kuras lipīgajiem valgiem netiekam laukā. Tā neatstājas, neļauj darīt to, kas pašiem liktos labāk.
Politika mūs ietinusi kā pelēka migla, no kuras lipīgajiem valgiem netiekam laukā. Tā neatstājas, neļauj darīt to, kas pašiem liktos labāk. Par to, kas Latvijas politiskajā dzīvē notika otrdien, zināms daudz, un jauna informācija parādās ik brīdi.
Todien agrā pēcpusdienā atrados Doma laukumā, Latvijas Radio studijā, kur tiešraidē ar kolēģiem grasījāmies iztaujāt Valsts kontroles vadītāju Ingunu Sudrabu raidījumā “Krustpunktā”. Vien atšķirībā no citām reizēm, kad, tam sākoties, nākas koncentrēties uz iztaujājamo personu, studijā virmoja tajā brīdī sabiezējusī politiskā spriedze. Tikai pirms stundas bija sākusies Ministru kabineta sēde, kurā ministri lēma par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja Alekseja Loskutova likteni. Pēc stundas Latvijas Universitātes Lielajā aulā bija jāsākas ASV vēstnieces Latvijā Ketrīnas Todas Beilijas lekcijai. Tā gan bija paredzēta kā uzruna studentiem, tajā pašā laikā ar savu klātbūtni to grasījās pagodināt teju vai viss Latvijā pārstāvētais diplomātiskais korpuss, arī vietējās politiskās un finanšu prominences.
Raidījums sākās ar vadītāja Aida Tomsona zvanu uz Briseli Latvijas deputātam Eiropas Parlamentā, bijušajam mūsu ārlietu ministram Georgam Andrejevam. Viņa viedoklis par gaidāmo ASV vēstnieces runu bija viennozīmīgs – tas ir lielvaras vēstījums mums, sabiedrībai un pašmāju politiķiem. Tagad, kad runa izskanējusi, to var vērtēt dažādi – kā iejaukšanos citas valsts lietās, kā draudzīgas valsts draudzīgu brīdinājumu vai, kā pēc runas izteicās Latvijas eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kā “mājienu ar mietu”. Pa pieri pašmāju veiklajiem zēniem, kas, sevi neafišējot, rausta mūsu politiķus aiz pašiem vien redzamām un taustāmām virvītēm.
Tagad jau ir zināms, kāds bija ministru viedoklis par KNAB vadītāju A.Loskutovu, – viņš zaudējis valdības vadītāja un citu ministru uzticību un nav cienīgs ieņemt augsto amatu. Saeima lems, vai atbalsta valdības viedokli. Kaut gan nav cerību, ka tas varētu atšķirties.
Līdz ar to arī raidījumā “Krustpunktā” saruna ar galveno valsts kontrolieri I.Sudrabu šodien skan citādi. Gan viņas sacītais, ka pēc revīzijām valsts un pašvaldību iestādēs “es bieži vien jūtos daudz sliktāk par tiem, kuru pārkāpumus esam atklājuši”. Gan arī viņas teiktais, ka pēc nelikumību un trūkumu atklāšanas “jautājumi no institūciju puses skanēja – kāpēc un kā vārdā jūs tā rīkojāties”. Arī Sudrabas kundze, līdzīgi kā ģenerālprokurors Jānis Maizītis, joprojām bija neizpratnē, kāpēc par atklātajām KNAB grāmatvedības nepilnībām tā vadītājs jānoper kā mazs puika un jāatlaiž, tajā pašā laikā citas valsts iestādes vadītājs ticis cauri pat bez izbīļa.
Tieslietu ministrijas Tiesu administrācijas ilggadējie finanšu pārkāpumi, kuru dēļ tās vadītāja savulaik tika atlaista, joprojām nav novērsti. Tikpat labi ar visu bardzību būtu jāvēršas pret tagadējo administrācijas vadību, kas gada laikā trūkumus nav izskaudusi. Aizvien vēl ir neskaidrības ar īpašumiem Satiksmes un Vides ministrijā, “bardaks” ar atalgojumu sistēmu valda visās valsts pārvaldes struktūrās. Faktiski nav revīzijas, kurās netiktu atklāti trūkumi un nepilnības. Tāpēc skaidri un gaiši jāpasaka, kāds ir īstais iemesls, kāpēc Loskutovs kļuvis “sliktais”, – KNAB nedarbojas valdošās elites interesēs. Birojs drīzāk ir tai bīstams. Arī pēc sarunas ar I.Sudrabu var nojaust, ka viņa apzinās savu “neērtumu”.
Tas ir valsti pazemojoši, ja kādas struktūras darbības efektivitāte pie mums joprojām atkarīga tikai no tās vadītāja personības, no tā, kuras partijas vai ekonomisko grupējumu viņš pārstāv. Šādā situācijā ir bīstami dot jelkādu varu jelkādam vadītājam, jo nav pārliecības, ka tā tiks izmantota valsts un tātad visas sabiedrības interesēs. Domāju, tieši tā būtu jāvērtē otrdienas agrās pēcpusdienas notikumi – Ministru kabineta sēde un ASV vēstnieces uzstāšanās.
