Pārvietojoties trīs reizes ātrāk nekā kājām, neapstājoties Jelgavas ielu satiksmē palaikam manāmajos korķos un kustoties sirdij tīkamā fiziskā slodzē, ik dienas pilsētas ielās parādās simtiem velosipēdistu. Veloceliņu un novietņu kļūst vairāk – pašvaldības atskaitēs viss šajā jomā varētu būt kārtībā. Tomēr sāpīgi apzināties, ka nesen rekonstruētā un «dzimtā» Raiņa iela, pa kuru iznāk pārvietoties ik dienu, velobraucējam ir sabojāta ar lielpilsētās piemērotajiem «pogainajiem luksoforiem». Gājējam jau nav grūti nolikt soli sāņus un nospiest pogu zaļā ceļa atvēršanai. Taču velosipēdistam, kurš pārvietojas ar ātrumu 10 – 15 kilometru stundā, tāds sānsolis ir neērts. Tieši šo pogu dēļ riteņbraukšanas eksperts Nauris Lārmanis, kurš jūlijā «nogaršoja» Jelgavas velo infrastuktūru, sprieda, ka labāk viņš pa Raiņa ielu brauktu vienā plūsmā ar automašīnām. Un tieši tā arī es steigā daru. Par to autovadītāji man signalizē. Sak, ko tu maisies pa kājām! Bet, piedodiet, kungi, ceļu satiksmes noteikumi man neaizliedz tā braukt, jo uz ietves nav veloceliņa apzīmējuma. Riteņbraukšanas eksperts profesionāls Rīgas velokurjers Oļegs Stoļarovs, kurš vakar Jelgavā vadīja semināru, ko ar ES līdzfinansējumu rīkoja «Baltijas vides forums», par šo pogu spiešanu sprieda vēl radikālāk. Proti, ja automašīnas pie kustību aizliedzošā signāla stāvētu, bet uz gājēju pārejas pogu neviens nebūtu nospiedis, viņš neapstātos un brauktu «zem sarkanā cilvēciņa». Kaut ko līdzīgu par savām velogaitām Raiņa ielā man atklāti minēja uzņēmēja Ilva Mieze.
Drīz «pogainie luksofori» sāks darboties arī Lielajā ielā, kur rekonstrukcija strauji iet uz beigām. Ko tad?! Es tomēr ceru, ka reiz pienāks laiki, kad pašvaldības kungi un dāmas, kas lielākoties pilsētā pārvietojas ar automašīnām, piedomās par tiem, kas minas. ◆
