Skaitļi liecina, ka Jelgavas rajona slimnīca atbilstoši tās attīstības plāniem pārtop par medicīnas iestādi lauciniekiem.1995. gadā stacionārā ārstējās 77 procenti pilsētnieku un 23 procenti laucinieku.
Skaitļi liecina, ka Jelgavas rajona slimnīca atbilstoši tās attīstības plāniem pārtop par medicīnas iestādi lauciniekiem.1995. gadā stacionārā ārstējās 77 procenti pilsētnieku un 23 procenti laucinieku, pērn laucinieku īpatsvars pieaudzis līdz 65 procentiem. Katru mēnesi notiek regulāri izbraucieni uz lauku ambulancēm un medicīnas iestādēm.
Pirms aptuveni diviem gadiem Latvijas Dzelzceļa Jelgavas slimnīca nonāca rajona Padomes pārziņā. Par SIA «Jelgavas rajona slimnīca» direktoru un galveno ārstu jau trīsarpus gadu strādā Olafs Ķeņģis.
Ir saglabājušās iestādes ēkas un slimnīcas struktūra: stacionārs ar 50 gultasvietām neiroloģijas nodaļā un tikpat – daudzprofilu terapijas nodaļā. Joprojām darbojas ambulatorā daļa jeb poliklīnika ar visiem speciālistiem.
Slimnīcas direktors atzīst, ka finansiālā ziņā 1998. gads bijis nedaudz sliktāks par iepriekšējo. Sakarā ar jumta un vairāku ambulatoro kabinetu kapitālo remontu slimnīcai iekrājušies vairāku tūkstošu latu parādi, kuru atmaksāšanā slimnīca lūgusi rajona Padomes palīdzību.
O. Ķeņģis uzsver, ka tiek veicināta speciālistu tālākizglītība, kvalifikācijas celšana. Diemžēl pagaidām vēl nevarot samaksāt algas, kādas darbinieki būtu pelnījuši, bet slimnīcas direktors vērtē, ka arī šajā jomā situācija ar katru gadu kļūst labāka. Viņš pats turpina mācības – studē Sabiedrības veselības skolas maģistratūras 2. Kursā.
Kopš SIA «Jelgavas rajona slimnīca» darbojas Jelgavas rajona Padomes paspārnē, tai ir izvēlēti savi pilnvarnieki. Pilnvarnieku sapulcēs slimnīcas vadība atskaitās par padarīto, saskaņo nākotnes plānus un uzklausa ieteikumus.
Tāpat kā citās ārstniecības iestādēs, arī Jelgavas rajona poliklīnikā, notiek pacientu reģistrācija pie primārās aprūpes ārstiem. Slimnīcas galvenais ārsts atzīst, ka pagaidām tā esot ļoti gausa. Viņa uzskats – ārsta praksi nevar izveidot ne mēneša, ne viena gada garumā, tas ir darbs ar ģimeni, kam vajadzīgi vairāki gadi.
Pagājušais bija pirmais darba gads Viduslatvijas slimokasei. Rajona slimnīcas vadītājs sadarbību ar to uzskata par veiksmīgu.
– Slimokase laikus un precīzi norēķinājās par sniegtajiem pakalpojumiem, – saka O. Ķeņģis.
Jāpiebilst, ka par veselības aprūpei paredzētajiem līdzekļiem nākas uzturēt slimnīcas infrastruktūru: remontēt uzņēmuma telpas, iegādāties aparatūru. Diemžēl pašvaldības budžets ir tik mazs, ka tas pagaidām nevar materiāli palīdzēt saimnieciskajos darbos.
Tā kā visas medicīnas iestādes Jelgavā ir vairāk vai mazāk savstarpēji saistītas, rajona slimnīca izjūt arī pilsētas slimnīcas nestabilitātes un vadības maiņas ietekmi.
– Manuprāt, slimnīcas direktoram jābūt ārstam ar ekonomista zināšanām, ar pieredzi darba vadībā un veselības organizācijā, –uzskata O.Ķeņģis.
Tajā pašā laikā viņš ir pārliecināts, ka lauciniekiem ir vajadzīga pašiem sava slimnīca un poliklīnika.
