Pērn augusta vidū «Ziņas» informēja, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras aicinājumam iesniegt projektu pieteikumus ES struktūrfondu līdzfinansējuma saņemšanai pirmie valstī atsaukušies logu ražotāji SIA «Maiga».
Pērn augusta vidū “Ziņas” informēja, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) aicinājumam iesniegt projektu pieteikumus ES struktūrfondu līdzfinansējuma saņemšanai pirmie valstī atsaukušies logu ražotāji SIA “Maiga” no Jelgavas rajona Svētes pagasta. Pakešlogu ražošana tagad ir modernizēta, taču… bez ES finansiālā atbalsta.
Kad “Ziņu” redakcija pagājušajā nedēļā saņēma informāciju par to, ka uzņēmums atklāj modernu ražošanas cehu, bijām pārliecināti – lietā likta Eiropas nauda. Ierodoties Svētes pagastā, kur SIA “Maiga” ražo plastmasas un alumīnija pakešlogus, varējām pārliecināties – jaunuzbūvētajā cehā pie moderniem darbgaldiem rosās strādnieki. Kad “Ziņas” taujāja, vai tiešām svētniekiem izdevies saņemt cerēto ES struktūrfondu līdzfinansējumu, SIA “Maiga” direktors Andrejs Buhbinders vien skumji pasmaidīja un aicināja vispirms iepazīties ar jauno ražotni, bet runas par tā arī nesaņemto atbalstu atstāt uz vēlāku laiku.
Modernākie Baltijā
Pēc uzņēmuma vadītāja vārdiem, pašlaik jaunajā cehā uzstādītās iekārtas ir modernākās Baltijas valstīs. “Iekārtas piegādāja Vācijas uzņēmums “Elumatec” un “Sturtz”, tās tagad ļaus kāpināt pakešlogu ražošanu līdz pat pusotram simtam visdažādākā veida logiem dienā,” informē uzņēmuma komercdirektors Valdis Sutens. Uzņēmuma modernizācijā ieguldītie vairāk nekā 500 tūkstoši latu ļāvuši ne tikai ievērojami uzlabot logu ražošanu, bet arī plaši ieviest jaunās informāciju tehnoloģijas. A.Buhbinders: “Kompānijas “Klaes” izstrādātā programmatūra logu ražošanai turpmāk ļaus izsekot klienta pasūtījumam no tā pieņemšanas brīža birojā līdz gatavajai produkcijai noliktavā. Pasūtījums tiek saglabāts nelielā speciālā informācijas nesējā, kuru ievieto tehnoloģiskajā līnijā uzstādītā datorā. Strādniekiem atliek vien sekot tam, kā pakāpeniski no plastmasas vai alumīnija sagatavēm top jauns logs, un to pārvietot uz nākamo tehnoloģisko punktu.”
Cerējām, gaidījām, nesagaidījām…
Pieteikums ES līdzfinansējuma saņemšanai 50 līdz 65 procentu apmērā tika sākts gatavot pagājušā gada pavasarī. Lai būtu droši, ka daudzos simtus pieteikuma lappušu sarakstītu precīzi, atbilstoši visām prasībām un bez kļūdām, uzņēmums uzaicināja talkā projektu sagatavošanas konsultantu. Pērn “Ziņas” rakstīja: “”Tajā dienā, 12. augustā, jau laikus ar mūsu konsultantu Uldi Maniku ieradāmies LIAA. Bijām pārliecināti, ka mūs sagaidīs gara dokumentu iesniedzēju rinda. Izrādījās, esam pirmie. Vēlāk gan sanāca pāris uzņēmumu pārstāvju, tomēr, kā jau pirmajā dienā, tieši mēs nokļuvām informācijas līdzekļu uzmanības lokā,” atceras Buhbindera kungs.” LIAA Sabiedrisko attiecību daļā, komentējot šo notikumu, toreiz Svētes pagasta uzņēmumu slavēja par priekšzīmīgi sagatavotu projektu un apliecināja, ka “Maigai” ir vislielākās izredzes iegūt pozitīvu lēmumu finansējuma saņemšanai. Gads būs apkārt, tomēr no cerētās ES naudas tāds čiks vien iznācis.
Pēc tam aģentūra veica visu pieteikuma sadaļu, arī ekonomiskā un tehniskā pamatojuma pārbaudi. Saskaņā ar nolikumu, pēc kura strādā LIAA, divdesmit dienu laikā tai projekta pieteikumā bija jāuzrāda iespējamās neprecizitātes un kļūdas. “Projekts ir noraidāms, ja pārbaudes laikā auditori atrastu rupjas kļūdas, kuru labošana prasītu pārāk daudz laika. Pēc noteiktā termiņa informāciju par šādām kļūdām nesaņēmām. Izrādās, slēdzot iepriekšējos pasūtījumus, ne visur vietā atradās kāds paraksts vai zīmogs, jo saskaņā ar nolikumu par līdzfinansējuma saņemšanu mums bija jāveic pilna iepirkuma konkursa procedūra,” skaidro V.Sutens. Uzņēmuma vadība uzskata, ka aģentūras “piekasīšanās” bijusi formāla. Finanšu aprēķini un līdzšinējā uzņēmuma darbības bilance bez lieliem pārstrādes darbiem apmierinājusi bankas, kurās uzņēmums vērsās pēc kredīta. Uzskatot, ka atteikumam ir formāls raksturs, svētnieki ar sūdzību vērsās LIAA, taču ilgstošā sarakste beigusies ar to, ka uzņēmums sāka meklēt iespējas tikt galā pašu spēkiem. “Uzņēmējdarbībā mums nav tik daudz laika kā acīmredzot iestāžu ierēdņiem, tāpēc prasījām bankā kredītu, kuru pēc skrupulozas pārbaudes arī saņēmām,” stāsta A.Buhbinders. Aprēķini liecina, ka paņemtā nauda tiks atgūta aptuveni astoņu gadu laikā. Uz to cerēt ļauj pēdējos gados straujā attīstība būvniecības nozarē.
Pēc ministru maiņas pērnā gada rudenī “Maiga” ar sūdzību vērsusies pie jaunā ekonomikas ministra Krišjāņa Kariņa. Ministrs atbildējis, ka pārbaude liecina – LIAA rīkojusies nepareizi, pieņemot lēmumu par atteikumu finansējuma piešķiršanai. Uzņēmumā jau bijuši aģentūras pārstāvji, lai noskaidrotu, kas paveikts, tomēr konkrētas atbildes par turpmāko projekta likteni nav saņemtas līdz pat šim brīdim. Izveidojies apburtais loks: Ekonomikas ministrija uzskata, ka vainīga ir LIAA, savukārt tā vērsusies Finanšu ministrijā ar jautājumu, vai ir rezervēti papildu līdzekļi gadījumiem, ja kļūdījusies valsts iestāde. Izrādās, līdz šim valdījis uzskats, ka ierēdņi kļūdīties nevar, tāpēc nauda kļūdu labošanai nav paredzēta.
“Ziņu” rīcībā ir informācija, ka līdzīgā situācijā nonākuši vismaz septiņi Latvijas uzņēmumi, kas nav saņēmuši ES līdzfinansējumu, iespējams, LIAA vainas dēļ. Pēc papildu informācijas saņemšanas SIA “Maiga” apsver iespēju vērsties ar civilprasību pret LIAA. Tas nozīmē, ka punktu šim stāstam likt pāragri. “Ziņu” redakcija lūgs atbildīgajām valsts institūcijām situācijas skaidrojumu.
