Lai gan Augstākās tiesas Senāts noraidījis Jelgavas Autobusu parka kasācijas sūdzību un atstājis spēkā Zemgales apgabaltiesas lēmumu par šofera V. Pavlova atjaunošanu darbā JAP un darba līguma noslēgšanu, uzņēmums ar sprieduma izpildi nesteidzas.
Lai gan Augstākās tiesas (AT) Senāts noraidījis Jelgavas Autobusu parka (JAP) kasācijas sūdzību un atstājis spēkā Zemgales apgabaltiesas lēmumu par šofera Valērija Pavlova atjaunošanu darbā JAP un darba līguma noslēgšanu, uzņēmums ar sprieduma izpildi nesteidzas. Arī pašvaldība kā uzņēmuma kapitāldaļu īpašniece nav izrādījusi aktivitāti tiesisko normu ieviešanā.
“Ziņas” jau rakstīja, ka AT atcēla Zemgales apgabaltiesas Jelgavā pieņemto spriedumu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai. Pagājušajā rudenī Zemgales apgabaltiesas Aizkraukles pastāvīgā sesija apmierināja šofera V.Pavlova prasību, ar kuru JAP pārtrauca sadarbību pēc streika 2003. gada novembrī. JAP iesniedza kasācijas sūdzību AT.
Lēmumu atstāj negrozītu
Sūdzībā norādīts, ka tiesa pārkāpusi materiālo un procesuālo tiesību normas. Proti, pārkāpusi Darba likuma kodeksa normu, jo nav ievērots termiņš prasības celšanai par atjaunošanu darbā, kā arī pārkāpusi Darba likumu un Civilprocesa likumu, nepamatoti piemērojusi Autopārvadājumu likuma normu. Tas, pēc JAP domām, novedis pie nepareizas lietas faktisko apstākļu novērtēšanas un nepareiza sprieduma.
AT Senāts, iepazinies ar lietas materiāliem un sūdzības argumentiem, apelācijas instances tiesas spriedumu atstājis negrozītu, jo JAP sūdzībā norādītie motīvi ir nepamatoti un nevar būt par iemeslu sprieduma atcelšanai.
Senāts atzīst, ka nav pamatota JAP atsauce uz Darba likuma kodeksa normu, jo strīds attiecas uz darba tiesiskajām attiecībām no 1999. gada 25. februāra līdz 2003. gada 24. novembrim. Nav pamatota arī norāde uz Darba likuma panta pārkāpumu, jo V.Pavlovs nav cēlis prasību par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu. Darba līgums nav lauzts un prasītājs no darba nav atlaists. Apelācijas instances tiesa konstatējusi, ka V.Pavlovs JAP strādā no 1969. gada. Noslēdzot 1999. gada 25. februāra līgumu, darba tiesiskās attiecības pretlikumīgi tikušas pārveidotas par civiltiesiskām. JAP kā darba devējs pretrunā ar Darba likuma nosacījumiem nav rakstveidā uzteicis darba līgumu, un V.Pavlovs 2003. gada 25. novembrī bez kāda tiesiska pamata netika pielaists pie darba, tādējādi liedzot turpināt nodibinātās darba attiecības.
Saskaņā ar Civillikumu neviens līgums, kas veicina ko pretlikumīgu, nelikumīgu vai negodīgu, nesaista. Ja viena puse ar viltu piedabūta tādu noslēgt, tai ir tiesības prasīt zaudējuma atlīdzību. Līdz ar to pamatots ir tiesas atzinums, ka 1999. gadā noslēgtais līgums atzīstams par spēkā neesošu, jo vērsts uz pretlikumīgu saistību nodibināšanu, jo ir pretrunā ar likumu par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un individuālo darbu, ir pretrunā individuālā darba jēgai. Turklāt V.Pavlovs kā individuālā darba darītājs nevarēja veikt pasažieru pārvadājumus bez speciālas atļaujas (licences), maršruta atļaujas un profesionālās kompetences sertifikāta.
Senāts atzinis, ka nav pamatota norāde uz Civiprocesa likuma pārkāpumu, jo tiesa argumentējusi prasītāja darba tiesisko attiecību atjaunošanu JAP. Pastāvot minētajiem apstākļiem, Senāts atzinis, ka sūdzībā uzskaitītie argumenti nav atzīstami par pareiziem un nevar būt par iemeslu sprieduma atcelšanai. JAP kasācijas sūdzība noraidīta, un Zemgales apgabaltiesas spriedums atstāts negrozīts.
JAP visu esot izdarījis
Nākamajā dienā pēc sprieduma JAP valdes loceklis Pēteris Salkazanovs to atturējās komentēt, jo nebija saņēmis. Cik zināms, JAP V.Pavlovam piedāvājis atjaunot viņu darbā no pagājušā gada 26. septembra, apgabaltiesas sprieduma dienas, nevis 2003. gada 25. novembra, kā lēmusi tiesa. Šoferim piedāvāta minimālā alga un pasūtījuma pārvadājumu apkalpošana, nevis darbs pilsētas vai starpilsētu maršrutos.
Arī pagājušajā nedēļā jau pēc pilnā sprieduma saņemšanas P.Salkazanovs “Ziņām” neko vairāk par darbā atjaunošanas termiņu un atalgojumu nevarēja (vai negribēja) pateikt. Uzņēmums spriedumu pildot, atalgojumu piedāvājot. Uz jautājumu, kāpēc JAP pēc tam, kad dažādās tiesu instancēs uzņēmuma pārstāvji pauduši, ka šoferi nopelna 350 – 400 latu mēnesī, piedāvā minimālo algu, pamatotas atbildes nebija.
Arī pašvaldība tūlīt pēc AT sprieduma savu nostāju nepauda. Pēc pilnā sprieduma saņemšanas “Ziņas” jautāja, kāda būs pašvaldības rīcība uzņēmumā, kurā tai pieder visas kapitāldaļas un kurā pastāv pretlikumīgas saistības; kāda ir nostāja pret uzņēmuma vadību, tiesas lēmuma izpildi termiņu un atalgojuma sakarā; kad pašvaldība uzņēmumā ar visiem šoferiem ieviesīs tiesiskas darba attiecības.
Preses sekretāra Jāņa Kovaļevska sagatavotajā atbildē norādīts, ka pašvaldības rīcībā esot informācija, ka JAP nekavējoties pēc Zemgales apgabaltiesas sprieduma jau 2005. gada 26. septembrī izdots rīkojums par V.Pavlova atjaunošanu darbā ar 2003. gada 25. novembri un darba līguma noslēgšanu uz nenoteiktu laiku. Sagatavots arī darba līguma projekts par šofera – autobusa vadītāja darbu izpildi. Līguma projekts nodots V.Pavlovam, un viņš rakstiski apliecinājis, ka to saņēmis. V.Pavlovs līdz šai dienai darbā JAP nav ieradies un nav paziņojis prombūtnes iemeslus.
Sprieduma seku un situācijas juridiskai izvērtēšanai pašvaldība vērsusies pie starptautiskas auditorsabiedrības “Deloitte” zvērināta advokāta Dmitrija Petrova. Viņš norādījis, ka JAP veicis visas nepieciešamās darbības, lai izpildītu gan tiesas spriedumu, gan Darba likuma prasības, kas regulē darbinieka atjaunošanu darbā. V.Pavlova rīcība pēc Zemgales apgabaltiesas sprieduma spēkā stāšanās vērtējama kā negodprātīga, un nav saprotams, ko viņš vēlējies panākt. Tā mudina domāt, ka viņš un viņa padomdevēji nezina, kā rīkoties šajā situācijā. Daži apstākļi liek domāt, ka galvenais mērķis – JAP negatīvā tēla veidošana – sasniegts, bet V.Pavlovs nav ieinteresēts nodibināt darba attiecības ar JAP.
Pašvaldība nedomā rīkoties
D.Petrovs norādījis, ka līdz šim JAP apzinīgi pildījis tiesas noteikto pienākumu, savlaicīgi izdodot rīkojumu par V.Pavlova atjaunošanu darbā un piedāvājot viņam parakstīt jaunā darba līguma projektu. Turpretī V.Pavlova attieksme ir nihilistiska – nesniedzot atbildi vai priekšlikumus sakarā ar JAP sagatavoto darba līguma projektu, neierodoties darbā un nepaziņojot par kavējuma iemeslu. JAP ir tiesīgs apsvērt iespēju uzteikt jau atjaunoto darba līgumu sakarā ar darbinieka V.Pavlova pārkāpumiem.
Advokāts uzsvēris, ka tiesas spriedums attiecināms tikai uz konkrēto strīdu un skar JAP civiltiesiskās attiecības vienīgi ar V.Pavlovu. Tiesa neizdarīja un arī nevarēja izdarīt jebkādus vispārinājumus par citām, iespējams, līdzīgām, attiecībām saistībā ar JAP.
Par V.Pavlova atalgojumu D.Petrovs paskaidrojis, ka tiesas spriedums nenorāda uz atjaunotā darba līguma noteikumiem. JAP lūdzis Zemgales apgabaltiesai izskaidrot spriedumu attiecībā uz darbinieka atalgojuma apmēru, bet tiesa atteikusies to darīt. Līdz ar to pastāv neskaidrības par darba algas apmēra noteikšanu, par kuru pusēm būtu jāvienojas atsevišķi.
“Ņemot vērā šos apstākļus, var secināt, ka patiesais V.Pavlova un Latvijas Autopārvadājumu nozares arodbiedrības mērķis šajā tiesas procesā bija nomelnot JAP, jo līdz pat šim brīdim V.Pavlovs nav izrādījis vēlmi stāties darba attiecībās. Pamatojoties uz minēto, nav pamata apšaubīt JAP darbības likumību vai piemērot sankcijas uzņēmuma vadībai,” raksta Domes preses sekretārs.
Jāpiebilst, ka D.Petrovs pārstāvēja JAP intereses gan Zemgales apgabaltiesā Aizkrauklē, gan Augstākās tiesas Senātā. Pašvaldībai spriedumu izvērtēt būtu vajadzējis lūgt citam, nevis zaudējušās puses pārstāvim.
Žonglēšana turpinās
Latvijas Autopārvadājumu nozares arodbiedrības priekšsēdētājs Vitālijs Reinbahs pauž, ka arodbiedrība neatkāpsies no mērķa atjaunot V.Pavlovu darbā, nevis pieņemt, kā to piedāvā JAP. Tā turpinās arī tiesvedību pārējo apmēram pusotra desmita šoferu prasībās pret JAP par atjaunošanu darbā. Pārējās lietas apturētas līdz pēdējās instances sprieduma sagaidīšanai V.Pavlova lietā. Arodbiedrība turpināšot darbu, lai panāktu darba tiesisko attiecību nodibināšanu arī ar pārējiem šoferiem. Uzņēmumā nevar būt tā, ka viens strādā kā algots darbinieks, bet pārējie – kā individuālie komersanti.
Arodbiedrība uzskata, ka pašvaldībai kā JAP īpašniecei jābūt atbildīgai par darba tiesisko attiecību nodibināšanu. Tai jāatbild par to, ka tik ilgu laiku uzņēmums nav pilnā apmērā maksājis nodokļus. Pašvaldībai, kuras ienākumus lielā mērā veido iedzīvotāju ienākuma nodokļa atskaitījumi, būtu jārīkojas citādi un jāpanāk, lai JAP nodokļus maksātu pilnā apmērā, tādējādi papildinot arī pilsētas budžetu. Domājams, atbildīgie ierēdņi par to atbildēs ierosinātā kriminālprocesa ietvaros.
Dīvaini, ka spriedums ir, bet reakcijas pagaidām nav. Attiecībā uz V.Pavlovu arodbiedrība norāda, ka pagājušā gada septembrī pēc apgabaltiesas sprieduma nekāda rīcība no JAP nav sagaidīta. Telefoniski P.Salkazanovs teicis, ka vēl nav pilna sprieduma un viņš nezina, kā rīkoties. Pēc divām nedēļām tas saņemts. Kad arī pēc tam reakcijas nav bijis, V.Pavlovs 17. oktobrī ieradies JAP un iesniedzis iesniegumu par atjaunošanu darbā saskaņā ar tiesas spriedumu. Faktiski tiesa šo pienākumu spriedumā bija noteikusi veikt pašam uzņēmumam.
Kad atbilde nav saņemta, 25. oktobrī arodbiedrības vadītāji kopā ar V.Pavlovu ieradušies JAP. Šoferis nodevis iesniegumu par darba algu laikā no 2003. gada 25. novembra. Pēc tam saņēmuši rīkojumu par V.Pavlova pieņemšanu darbā. Tajā ir duāla situācija. Proti, rīkojums ir par atjaunošanu darbā, taču tālāk tekstā pausts, ka darba līgums ar V.Pavlovu noslēdzams no 2005. gada 26. septembra, nevis 2003. gada 25. novembra, kā teikts spriedumā. Arī vēlāk JAP V.Pavlovam atsūtītajā darba līguma projektā norādīts, ka tas noslēgts 2005. gada 26. septembrī. Arodbiedrība JAP piedāvājusi savu darba līguma variantu, ko ierakstītā vēstulē nosūtījusi uzņēmumam. Joprojām nekāda atbilde nav sagaidīta.
Runājot par JAP nomelnošanu, arodbiedrība uzskata, ka neviens cits uzņēmumu nav nomelnojis vairāk kā JAP administrācija. Diemžēl žonglēšana ar likumiem un faktiem turpinās.
Arodbiedrības pārstāvji pagājušajā nedēļā tikušies ar valsts SIA “Autotransporta direkcija” valdes priekšsēdētāju Andri Lubānu. Šīs SIA pārziņā tagad ir sabiedriskā transporta pārvadājumi un to licencēšana. Iestādes vadītājs atzinis, ka darba attiecībām jābūt, un atzinīgi vērtējis veikumu. Tomēr Satiksmes ministrijai kā uzraugošajai institūcijai jau sen vajadzēja rīkoties, nevis gaidīt spriedumu. “Rodas jautājums – kāpēc budžeta nauda tiek tērēta ierēdņiem, kas neveic savas funkcijas?” pauž V Reinbahs, norādot ne vien uz ministriju, bet arī Valsts darba inspekciju. Tuvākajā laikā arodbiedrība iesniegšot inspekcijai spriedumu.
Satiksmes ministrijas amatpersonu un ministra Ainara Šlesera nostāju Sabiedrisko attiecību nodaļa solījusi sniegt līdz nedēļas beigām.
