Mazās lietas
LLU Vides un būvzinātņu fakultātes mācībspēks Artūrs Veinbergs sarunā ar “Ziņām” atzīst: “Cilvēku atmiņa ir īsa – mēs bieži izdarām secinājumus, vadoties pēc īstermiņa atmiņas. Iztēle mums bieži vien ir visai aprobežota. Bet cilvēkus tajā nevar vainot, jo bez labi pieejamām zinātnisku pētījumu atziņām mums patiesībā ir gandrīz neiespējami salikt visus puzles gabaliņus kopā un sajust dabas procesu sakarības. Diskutējot ar studentiem, ir skaidrs, ka dažkārt ir sarežģīti pat iedomāties, kādu ietekmi uz dabu atstāj mūsu ikdienas darbības, piemēram, neaizgriezts ūdens krāns vai klikšķi internetā un failu glabāšana serveros. Mēs, piemēram, zinām, ka Latvijā ūdens ir daudz, bet neiedomājamies kaut vai par enerģijas patēriņu, attīrīšanu un dezinfekciju, kas nepieciešama, lai mēs varētu šķiesties ar tīru ūdeni.”
Mūsu ģimene nav kaislīgi bezatlikuma saimniekošanas piekritēji, tomēr ikdienā cenšamies piedomāt pie sava dzīvesveida ekoloģiskās pēdas nospieduma. Protams, mūsu katra viena rīcība šķiet nenozīmīgs sīkums – nopirkt pienu, sulu un kefīru pārstrādājamā vai stikla pudelē, nevis tetrapakā, cik vien iespējams, šķirot atkritumus, censties nepirkt tik daudz produktu plastmasas iepakojumos, negatavot kafiju vienreizlietojamajās kapsulās. Tie šķietami ir nieki, tomēr, ja padomā, cik tetrapaku mēs gada laikā būtu izmetuši, tas vairs nav tik maz. Ja saskaita vairāku ģimeņu novērsto nepārstrādājamo atkritumu daudzumu, jau vēl vairāk! Mūsdienu patēriņa sabiedrībai no jauna jāmācās būt taupīgākiem – ja ne sava maka, tad pasaules kopējās ekoloģiskās situācijas dēļ.
