Vieglprātība
Nedēļas nogalē paviesojos Liepājas pusē. Dodoties tur garākā pastaigā gar jūras krastu un kāpām, gāju garām pāris kempingiem, atpūtas vietām un arī vienkārši privātmājām. Skaistajā saulainajā laikā dzīve pie jūras sita augstu vilni. Protams, peldējās vien pāris trakie – redzēju divus sportiskas miesasbūves vīrus drosmīgi brienam ūdenī. Sauļojās gan šur un tur pa kādam brūna ādas toņa kārotājam vairāk. Toties pastaigās, skrējienos un izbraucienos ar velosipēdiem bija devušies daudzi. Vēl krietni plašāk pārstāvēts pulks manis piesauktajās atpūtas vietās, kempingos un mājās bija izvēlējušies skaisto laiku, lai izbaudītu kopā būšanu un grilēšanu, un pikniku. Viss jau būtu skaisti, ja vien, ja vien…
Diemžēl galīgi neradās pārliecība, ka kopā dzīvi svinošie visi ir no vienas mājsaimniecības. Noteikumi pat atļauj ārā satikties divām mājsaimniecībām. Taču šeit aktīvos baros diezgan skaidri bija redzams, ka pulcējas draugu kompānijas, kas sabraukušas, iespējams, pat ne jau uz vienas dienas atpūtu kopā. Kāda kempinga rotaļu laukumā ņudzēja bērni skaitā vismaz padsmit. Protams, es labprāt pieņemtu domu, ka tur vienkārši bija ieradusies kāda daudzbērnu ģimene. Taču diez vai viņi būtu atbraukuši ar vismaz 10 automašīnām.
Tad nu laikam nav pārāk jābrīnās par to, ko mums pēdējā nedēļā rāda saslimstības statistika. Latvijas divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju turpina augt – arī trešdien apkopotajos datos par otrdienu tika novērots kāpums, šim rādītājam palielinoties no 403,2 līdz 409,2 gadījumiem.
Ak vai, cik ļoti gan man arī gribētos sarīkot pavasarīgu visas dienas pikniku ar draugiem! Tomēr tikpat ļoti es nevēlos doties ne uz viena no viņiem bērēm.
