Skaidrs, ka rezultātu pašvaldības vēlēšanās ierasti noteica balsstiesīgo mazākums. Jau iepriekšējās vēlēšanās varējām šausmināties par zemajiem vēlēt aizgājušo procentiem, bet šoreiz tika pārspēti rekordi, tradicionāli Zemgalei esot starp mazāk no maz pie urnām aizgājušajiem.
Jau izskanējusi informācija, ka saistībā ar zemo aktivitāti šā gada pašvaldību vēlēšanās tiks veikts socioloģiskais pētījums, lai saprastu, kāpēc tā notika un kā to labot. Tā pēc Sadarbības sanāksmes sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.
Premjers atzina, ka viņu kā valdības vadītāju vēlēšanu rezultāti dara bažīgu, jo demokrātijā līdzdalība ir ļoti svarīga. Lai noskaidrotu, kāpēc pieredzēta šāda līmeņa aktivitāte, Pārresoru koordinācijas centrs un Valsts kontrole sadarbībā ar Centrālo vēlēšanu komisiju veiks socioloģisko pētījumu, piesaistot ārpakalpojuma sniedzēju no malas.
“Valdībai ir svarīgi saprast, kāpēc ir šāda zema līdzdalība, lai mēs saprastu, ko uzlabot, un panāktu, ka tas vairs nenotiek,” teica Kariņš, atsakoties “spekulēt” par savām personīgajām domām saistībā ar vēlētāju aktivitāti. No viņa teiktā izriet, ka tiks veikts nopietns pētījums, kas sniegs ieskatu visai sabiedrībai par to, kas ir šie procesi, kas sabiedrībā negatīvi ietekmē vēlēšanu līdzdalību. Viņaprāt, svarīgi ir sākotnēji noskaidrot iedzīvotāju līdzdalības krituma iemeslus un tad domāt, kā aktivitāti veicināt.
Mums savukārt atliek cerēt, ka visi pašvaldību krēslos nokļuvušie nu turpmākos četrus gadus atbildīgi centīsies pieņemt visiem – gan balsot aizgājušajiem, gan neaizgājušajiem – svarīgus lēmumus.
