Informācija
Lai nu mēs arī šķietami dzīvojam informācijas laikmetā, kad liekas, ka palikt par kaut ko neziņā ir faktiski neiespējami, tomēr cilvēki nereti kļūst par dažādu maldu upuriem. Pašlaik, protams, īpaši spilgts piemērs ir Covid-19 pandēmija, kur nemitīgi tiek izplatīta maldinoša informācija. Īpaši skumji šajā ziņā ir sociālajos tīklos vērot, kā ar nepārbaudītu informāciju bieži dalās pedagogi, kam pašiem būtu jāmāca skolēniem atšķirt avotus, uzticēties pētījumiem un zinātnes atklājumiem.
Bez vīrusa pandēmijas otra lieta, kas pēdējā laikā kļuvusi ļoti aktuāla un arī savā ziņā saistīta ar cilvēku informētību, ir telefonkrāpniecība.
“2021. gada pirmajā pusē 32 gadījumos ir uzsākti kriminālprocesi par krāpnieciskām darbībām. Šobrīd no iedzīvotājiem Jelgavas policijas iecirknī dienā tiek saņemti ap 10 zvaniem par to, ka viņus šādā veidā kāds ir mēģinājis apkrāpt. Šie iedzīvotāji ir sapratuši, ka tas ir krāpšanas mēģinājums, un atteikušies veikt krāpnieku piedāvātās darbības. Taču ir gadījumi, kad no cilvēkiem tika izkrāpti pat 60 000 eiro,” informē Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes vecākā speciāliste Dace Kalniņa. Savukārt Jelgavas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieks Igors Helmanis uzskata, ka par krāpniecības tēmu ir jārunā arvien vairāk, vēl un vēlreiz. Uz jautājumu, kāpēc tā notiek un cilvēki tiek apkrāpti, viņš atbild ar vienu vārdu: “Lētticība.” Noziedznieki izmanto metodes, kas viņiem ir pieejamas, bet cilvēki ir lētticīgi, pašpaļāvīgi, nepārvalda tik labi tehnoloģijas, kā vajadzētu, tāpēc rodas šādas situācijas.
