Krīze izgaismo
Valdība ir atbalstījusi nākamā gada budžetu, kur beidzot paredzēts arī atalgojuma pieaugums medicīnas, izglītības un iekšlietu darbiniekiem.
Mēs šobrīd pārdzīvojam ļoti smagu krīzi, un, kā katrā ārkārtas situācijā, arī šoreiz spilgti izgaismojas ķēdes vājie posmi. Un viens no tiem ir mums katram būtisku nozaru darbinieku ilgstoši nepietiekamais atalgojums. Par mediķu zemajām algām runājam gadiem. Un tāpēc šobrīd mums ir izdeguši, pārstrādājušies mediķi. Bažas, ka, pat uzbūvējot angārus saslimušajiem, tajos vienkārši nebūs, kas strādā un ārstē. Jau sākam šķirot pacientus, un daudzi var palīdzību nesagaidīt, palīdzības resursi ir uz robežas, pareizāk, to vairs nav.
Izglītības darbinieki arī ir baroti ar solījumiem gadiem. Tas rezultējas vājās skolās, zināšanās, tālāk jau apmulsušos pieaugušajos, kuriem grūti atrast darbu, izprast notikumus, cēloņsakarības, zinātnē un datos balstītu informāciju. Arī tas viss mūsu krīzi padara vēl smagāku.
Man nepatīk, ka mēs salīdzināmies ar Igauniju, bet šī ir reize, kad tas ir vietā. Ir tāda starptautiska apmācāmo novērtēšanas programma, kas regulāri publicē datus par izglītības rādītājiem dažādās valstīs. Igaunija tajos tikusi nosaukta par “veiksmes stāstu”. Kāpēc? Droši vien nav viens iemesls, bet skaidrs ir tas, ka te noteikti palīdzēja Igaunijas lēmums izglītību izvirzīt kā prioritāru.
Un tie nebija tikai saukļi, tam līdzi nāca arī nopietna atalgojuma reforma. Tā 2012. gadā Igaunijas skolotāja minimālā alga bija 644, 2017. – 1050 eiro. Nākamgad kaimiņvalsts budžetā plānots pedagogu algas minimālais līmenis – 1354 eiro. Salīdzinājumam mēs ar lielu prieku paziņojam, ka Latvijas skolotājs nākamajā gadā saņems 900 eiro.
Es nezinu, bet pieļauju, ka, izšķiroties par drosmīgu algu paaugstināšanu, uz skolu aizietu daudzi talantīgi, gudri, aizrautīgi cilvēki. Un tādi augtu arī mūsu bērni. Un tādus mums viņus vajag, lai mūsu valsts būtu “veiksmes stāsts” dažādās jomās. Un šis stāsts sākas no bērnudārza un skolas.
