Par varonību
Ir lielas un ir mazas varonības. Iespējams, ka varonība ir spēja pārvarēt bailes, iziet no komforta zonas, kā to pateica Kristīne, jaunsardze, ar kuru mūsu žurnāliste šonedēļ sarunājās. Varoņi ir mediķi un ikviens, kurš iet palīgā Covid slimniekam. Ir klusā ikdienas varonība, cilvēki, par kuriem mēs apbrīnā sakām – es nezinu, kā viņš vai viņa to izdara un tiek galā.
Es jūtos droši, es zinu, ka mūsējie Latvijas formās vienmēr aizsargās manus bērnus, mani un manas mājas. Latvijā nekad vairs nebūs 1940. gada, neviens nepaliks savās vietās, bet stāsies pretim ikvienam, kurš gribēs atņemt mums mūsu valsti un zemi. Un par to es esmu ļoti pateicīga un cienu ikvienu no viņiem, jo tas nav viegli – ir daudz jāmācās, jālauž sevi, jātiek pāri sev gan morāli, gan fiziski. Arī tad, kad liekas, ka nevar.
Bet varoņi nav tikai formās. Mēs redzam varoņus Baltkrievijā – cilvēkus, kuri stājas pretim režīmam, “silovikiem”, bruņotiem ar stekiem un ieročiem, kuri nesalūst cietumos, kuri turpina darīt visu iespējamo, lai drupinātu režīmu. Katru dienu pienāk jaunas ziņas par kārtējiem apcietinātajiem cilvēkiem. Valsts tiek plosīta un uzdāvināta Krievijai apmaiņā pret kārtējo miljonu, kas režīmam ļauj noturēties vēl kādu brīdi.
Liekas, kas mums daļas gar Baltkrieviju. Bet ir. Ja ne citādi, tad skatoties un saprotot, cik modriem mums jābūt un cik uzmanīgi jāsargā sava valsts. Demokrātija ir trausla, un viens trakais, kurš uzurpē varu, var valsti padarīt par cietumu, kur cilvēka dzīvei nav vērtības. Kaimiņu pašpasludinātais prezidents ne tikai nīdē savus ļaudis. Viņš saviem mērķiem izmanto arī tos, kuri devās uz Baltkrieviju, noticot solījumiem, ka tālāk viņu ceļš vedīs uz skaisto un turīgo Eiropu. Šo cilvēku dzīvībai vērtības nav vispār nekādas. Tie ir statisti varmākas spēlītēs.
Vērojot šo visu, turklāt pie mūsu robežām, es esmu priecīga, ka mums ir cilvēki formās, kuri zina, kā sargāt Latviju un tās cilvēkus. Un esmu priecīga, ka Latvijas tauta ir bijusi pietiekami gudra, lai neļautu uzurpēt varu kādam, kurš mūsu zemi pārvērstu par savu guberņu, kur cilvēki sēž cietumos, pazūd bez pēdām vai klanās vadonim. Ir skaidrs, mēs neļausim tam notikt, mēs dzīvosim skaistā un brīvā, savā Latvijā.
