Pagājušajā mācību gadā Jelgavas rajona Padomes Kultūras un interešu izglītības centrs rajona skolēniem organizēja erudītu konkursu «Es – Latvijas pilsonis Latvijas valstī».
Pagājušajā mācību gadā Jelgavas rajona Padomes Kultūras un interešu izglītības centrs rajona skolēniem organizēja erudītu konkursu “Es – Latvijas pilsonis Latvijas valstī”, tajā iedalījās septiņas dažādu skolu komandas septiņu skolēnu (no 7. līdz 12. klasei) un divu pedagogu konsultantu sastāvā. Trešās vietas ieguvēja Zaļenieku pamatskola balvā saņēma vienas dienas ekskursiju uz Liepāju. Otrajai vietai – Kalnciema vidusskolai – tika divu dienu ekskursija uz Hījumā salu Igaunijā, bet pirmajai vietai – Līvbērzes vidusskolas komandai – trīs dienu ceļojums uz Skandināvijas valstīm ar kruīza kuģi. Piedāvājam iepazīties ar Līvbērzes jūrasbraucēju iespaidiem.
1. diena
Izbraucot no Rīgas pulksten puspiecos no rīta, jau ap astoņiem nokļūstam Tallinā, lai no turienes ar ātrgaitas kuģi “Superseacat” dotos uz Somijas galvaspilsētu Helsinkiem. Pārbrauciena laikā tiekam nedaudz šūpoti, jo līst un pūš vējš. Ar nelielu nokavēšanos ierodamies Helsinkos, kur apskatām Doma katedrāli, Senāta laukumu, komponista Jana Sibēliusa pieminekli. Apmeklējam arī savdabīgu baznīcu, kas veidota, izspridzinot klintī iedobumu.
Brīvajā laikā ielūkojamies tirgus paviljonā – jāsteidz iegādāties suvenīri, jo pārdevēji strādā tikai līdz pulksten četriem pēcpusdienā. Bet ko pirkt – lāča gaļu vai ziemeļbrieža ādu? Spilvenu ar trollīti Muminu? Apmeklējam muzeju, kurā bez maksas var izzināt Somijas naudas attīstības vēsturi – beidzot ar eiro un sākot ar tādām vecākajām bartera precēm kā sāls maisi un vāveru ādas.
Brīvajā laikā veram arī durvis Helsinku universitātes bibliotēkā, kas apmeklētājiem piedāvā ļoti plašu seno grāmatu fondu. Ar tā pētīšanu gan īpaši neaizraujamies, jo lielākoties izdevumi ir somu valodā un nevēlamies traucēt mieru tiem studentiem, kuri bibliotēku izmanto arī vasaras vidū.
Tūristi var doties iepirkties ne tikai uz suvenīru tirgotavām, bet arī uz lielveikaliem, kur mūsu ceļojuma laikā jau bija sākušās vasaras izpārdošanas, taču jārēķinās, ka arī jau pazīstamajā “Stockmann” cenas precēm būs divas trīs reizes augstākas nekā Latvijā.
Pēc Helsinku apskates dodamies uz Turku jeb Obo (zviedru valodā) – Somijas agrāko galvaspilsētu, kurā zviedru ir stipri vairāk nekā somu un mācības universitātē notiek nevis somu, bet zviedru valodā. Pilsētu šajā dienā nepētām, jo jāsteidzas uz prāmi. Pēc 40 minūšu gaidīšanas cilvēku pārpildītā terminālī (kuģis vienā reizē uzņem trīs tūkstošus pasažieru), tiekam palaisti uz “Silja Europa”. Prāmis piedāvā ļoti plašas iespējas jebkura vecuma tūristam. Laiku var pavadīt kādā no tā trīspadsmit stāviem. Izvēle paliek katra paša ziņā – doties uz “Tax Free” veikalu, kafejnīcu, kurā muzicē kāds ģitārists, diskotēku, deju vakaru, apmeklēt izrādi ar cirka priekšnesumiem, ļauties jūras vējam un mēģināt saskatīt gleznainās šēras ceļā uz Zviedriju vai arī vienkārši doties pie miera kajītēs.
Pēc diskotēkas apmeklējuma noticam gides teiktajam par to, kāpēc tik daudz somu dodas braucienos ar prāmi, – viņus vilina iespēja jautri pavadīt laiku, iedzert alkoholu un iepazīties ar meitenēm.
2. diena
Jau pulksten septiņos no rīta esam Stokholmā. Skatām vecpilsētu, Karaļa pili, šaurāko Stokholmas ielu. Uzzinām, ka pilsētā ūdens ir tik tīrs, ka to var dzert ne tikai no krāna, bet arī strūklakām.
Kādā gājēju ielā iespējams nopirkt gandrīz jebko ar zviedru simboliem briežiem, vikingiem, muminiem, Pepiju, Karlsonu – pildspalvas, somas, lietussargus, spilvenus, T kreklus…
Pārsteidz augstais zviedru dzīves līmenis. Skolotāju algas vidēji ir pieci tūkstoši eiro. Bērniem, sākoties skolai, nav jāpērk nedz darba burtnīcas, nedz kancelejas preces, jo ar tām viņi tiek nodrošināti, tāpat kā ar bezmaksas pusdienām. Tiem, kam nepadodas kāds priekšmets, tiek piedāvāts privātskolotājs. Ja arī pēc tam rezultāti neuzlabojas, skolēns var atteikties no tā apgūšanas un mācīties citu. Augstais attīstības līmenis, visticamāk, arī ir iemesls tam, ka vecpilsētas ielās ne reizi neredzējām ielu muzikantus, par naudiņas lūdzējiem nemaz nerunājot.
Pilngadīgie ceļotāji, mūsu 12. klases skolnieces Valērijas Verškovas mudināti, aiziet uz Latvijas vēstniecību pildīt savu pilsoņa pienākumu – nobalsot referendumā. Pēc tam četrdesmit minūtes skatāmies sardzes maiņu pie Karaļa pils, kas sākas tieši pulksten 12.
Dienas otrajā pusē dodamies uz Vāsa muzeju, kas ir viens no visapmeklētākajiem Stokholmā. Tur izstādīts rekonstruētais Vāsas kuģis, kas jūras dzelmē pavadīja 333 gadus. Daži dodas uz rakstnieces Astrīdas Lindgrēnas varoņu zemi Pepilendiju, lai iejustos mazā Nila Holgersona lomā, iepazītos ar Karlsonu, Pepiju, redzētu viņas zirgu un nekārtīgo istabu. Citi brauc uz Zviedrijas brīvdabas muzeju “Skansen”, kura ekspozīcija ir aptuveni četras reizes lielāka nekā Latvijas brīvdabas muzejam, tāpēc pusotrā stundā apskatīt var tikai nelielu daļu no senās Zviedrijas atveidojuma miniatūrā. Aplūkojam tipisku 19. – 20. gadsimta zviedru pilsētiņu ar iedzīvotāju mājām, kokapstrādes, stikla pūtēju, kalēju un keramikas darbnīcām, kafejnīcu, aptieku, telefona būdiņu, dārziem…
Vakarā peldam atpakaļ uz Somiju ar “Silja Festival” – nedaudz mazāku prāmi nekā turpceļā.
3. diena
Kruīza pēdējā dienā pulksten 8 ierodamies Turku – šoreiz, lai izpētītu pilsētu pamatīgāk. Apmeklētājiem apskatei atvērtas vien dažas vietas, jo somi, tāpat kā zviedri, svētdienās nestrādā. Pievēršam uzmanību Turku cietoksnim un katedrālei. Dodamies uz “Caribean Spa” ūdensatrakciju parku, kas gan piedāvā daudz mazāk iespēju nekā mūsu Līvu akvaparks.
Atliek arī laiks jūras faunas iepazīšanai akvārijā “Sealife”, un tad ar prāmi “Superseacat” ceļamies atpakaļ uz Igauniju. Uz Somiju vēl noraugāmies no kuģa klāja, kas šoreiz, pateicoties saulainajam laikam, atvērts pasažieriem. Jāsaka, ka ir vērts pastrādāt mācību gada laikā, lai iegūtu neaizmirstamus piedzīvojumus vasarā!
Elvijs Kukša, Līvbērzes vidusskolā
