Gotiņu saimniece domā, ka viņas piena devēju veselībai postu nodarījuši augu aizsardzības līdzekļi, eksperti noliedz, ka pesticīdi var izraisīt lopa nāvi.
Kad veram piemājas saimniecības «Āboliņi» kūts durvis, saimniece Rudīte Lasmane tūdaļ skaidro tur izvietoto četru gotiņu tramīgumu: «Viņas ir sabijušās, jo pēdējā laikā, ja kāds nāk, tad tas ir veterinārārsts.» Lai brūnaļu Gauju paglābtu no bojāejas, pēdējās divās nedēļās katru dienu viņa saņēmusi neskaitāmas injekcijas. Tās bija nepieciešamas, jo 30. septembrī ragaini saimniece laukmalā atrada uzpūtušos. Pēc lielām pūlēm piena devēju izdevās glābt, taču nu Gauja līdz ar Rāznu, Roju un vēl vienu vārdamāsu dienas un naktis aizvada kūtī un pārtiek no siena. Rudīte teic – vest lucernas atālā vairs neuzdrošinās, jo dienu pirms Gaujas ganībās nobeidzās Reina – ražīgākā «Āboliņu» gotiņa, kas deva pat 50 litru piena dienā. Tikai pēc vairākām dienām saimniece sāka prātot, vai ragaiņu veselībai postu nav nodarījuši augu aizsardzības līdzekļi, ko blakus laukos šajās dienās smidzinājuši lielsaimnieki.Sīkzemniece starp lielajiem «Āboliņu» saimniecības desmit hektāru zemes atrodas pašā Elejas pagasta pierobežā. Rudīte tur saimnieko kopā ar māsām Ligitu un Ainu. Trijatā itin labi tiek galā – Rudīte strādā arī ar tehniku, un māsas, kaut algots darbs pilsētā, pieradušas veikt visus lauku darbus. Bez citiem palīgiem viņas pa trim arī vilka Reinu laukā no nelielās upītes, kur gotiņa pēc uzpūšanās bija iegāzusies un izcietusi pēdējās mokas. Māsas saimnieko tā, kā pēc labākajiem paraugiem pieklājas bioloģiskajā saimniecībā. Laukus nesmidzina ar pesticīdiem, minerālmēslus neizmanto. Taču ekoloģiskas saimniecības statusu iegūt nevar, jo visapkārt «Āboliņu» zemei Zemgales līdzenumā plešas lielsaimnieku platības, kur arvien augstāku ražu ieguvei netiek žēloti ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi un sintezētas barības vielas. Barvedei tika pirmajaiRudīte savā pusē iesējusi lucernu, kur vēl septembrī veda ganīties savas piecas govis. Viena no tām – Reina – laika gaitā bija kļuvusi par tādu kā barvedi un uz ganībām ik rītu devusies citām pa priekšu. Taču liktenīgajā septembra beigu dienā viņu atrada uzpūtušos. Pirms gada pēc visiem ES standartiem uzbūvētā piena māja nu strādā ar nepilnu jaudu, jo katru dienu vairs nav jādzesē ne tikai Reinas pussimta litru devums, strauji nokrities arī palikušo gotiņu izslaukums, jo tās vairs neved laukā un pašlaik baro ar sienu, kaut lucernas atāls labi sazēlis. Saimniece sākumā domāja, ka Reina ko nelabu ieēdusi, taču lucerna, kur pēdējās dienās ragaines ganījās, salīdzinoši reta un īsa, sausajā rudenī maz ataugusi. Kad nākamajā dienā uzpūtās arī Gauja, Rudīte atminējās, ka pirms pāris dienām ziemas rapšu laukā kaimiņos saimnieks veicis smidzinājumus. Rapši bijuši tikko sadīguši. It kā viss darīts atbilstoši normatīviem, jo iebrauktās sliedes liecina, ka smidzināts vien rapšu lauks un ka lucernā ķīmiskajiem augu aizsardzības līdzekļiem it kā nevajadzēja nonākt. Tomēr saimniece pieļauj – tā kā tas darīts ne bezvēja dienā, iespējams, inde nonākusi arī viņas laukā. Tā būtu izskaidrojams arī fakts, ka vispirms nobeigusies govju «barvede», kas zālājā tiek pirmā un pirmā var noplūkt lucernu. Katru dienu ganību placis pārlikts par pusotru diviem metriem uz priekšu, tādēļ ik rītu gotiņas ganījušās svaigā lucernā. Kā piespiest ievērot normatīvus?«No sausas lucernas govs saindēties nevar!» uzskata Rudītes māsa Ligita. Māsas negrib vainot savu kaimiņu gotiņu noindēšanā, jo rapšu lauku smidzināšanas mirklī nav bijušas klāt. Tā kā sākumā viņām nebija pat aizdomu, ka likstās varētu būt vainojama ar ķīmiju nosmidzinātas lucernas nokļūšana organismā, nav veiktas arī analīzes, kurās noteiktu precīzu Reinas nobeigšanās iemeslu. «Redzēju, kā pirms gada viņš miglo. Neņem vērā vēju, brauc ātri, smidzinātāja spārni sitas uz augšu un uz leju,» Rudīte pieļauj, ka smidzinājums ar vēja pūsmu nonācis lucernā. «Mēs nevainojam apkārtējos zemniekus, bet neatbildēts paliek jautājums – kā cīnīties pret lielsaimniekiem un panākt, lai viņi ievērotu normatīvus? Mums ir kaimiņi, kas zemi pārdevuši līdz pat savu māju pakšiem. Vai viņi apzinās, ka smidzināšanas laikā visas indes nonāk tieši pagalma vidū un ka gan paši, gan mazi bērni ikdienā elpo šo ķīmiju?» jautā zemnieces. Pesticīdus nedrīkst saukt par indēm«Ir pārāk maz konkrētas informācijas, ir tikai stāsts. Pareizākais būtu, ja tiktu veiktas analīzes un noskaidrots, kādēļ govs aizgājusi bojā,» vērtē Latvijas Lauksaimniecības universitātes Augsnes un augu zinātņu institūta asociētā profesore augu aizsardzības eksperte Biruta Bankina. Viņa komentē, ka vēja ātrums smidzinot noteikti jāievēro, bet robežjoslas nav jāatstāj. «Saimnieks apsaimnieko visu savu zemi līdz pašai robežai,» teic asociētā profesore.Eksperte apgalvo, ka mūsu valstī nav reģistrēti un nav nopērkami preparāti, kas varētu izraisīt dzīvnieku bojāeju, tikai apēdot apsmidzinātus augus, lai kāda tā nonese uz blakus lauku būtu bijusi. «Bez analīzēm apgalvot neko nevar, bet neticu, ka vainīgi ir augu aizsardzības līdzekļi, lai ko arī būtu smidzinājis kaimiņš,» pauž B.Bankina.Viņa uzsver, ka pesticīdi jeb ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi nav indes. Šīs vielas ir bīstamas, taču bez tām nevaram iztikt un tās saukt par indēm nevajadzētu. «Lielie saimnieki, protams, ietekmē apkārtējos, bet galvenokārt tādēļ, ka maksā nodokļus, tādējādi veicinot sabiedrības labklājību,» tā eksperte.Veterinārārste: govs bija saindējusiesPar R.Lasmanes gotiņu veselību ikdienā rūpējas veterinārārste Santa Skuja. Viņa «Ziņām» atzīst, ka asins analīzes, lai noteiktu, vai govs organismā nonākušas indes, ir dārgas. Taču šajā gadījumā tās nav veiktas, jo aizdomas par pesticīdu ietekmi uz ragaiņu veselību radušās tikai pēc vairākām dienām. Ārste apgalvo, ka gan viņas, gan kolēģu praksē bieži ir gadījumi, kad lopi nobeidzas tieši tajās dienās, kad apkārtējie lauki smidzināti ar ķīmiskajiem augu aizsardzības līdzekļiem. Putaina uzpūšanās, kas bija vērojama arī Reinai, raksturīga, ja govs ar kaut ko saindējusies. Vai nu apēdot nevēlamu augu, vai arī ar citām indēm. Vēlāk piena devējas spureklī tika atrasti asins izplūdumi, bija bojātas aknas. Lucernas lauks, kur gotiņas ganījās, ir bez citu augu piemaisījumiem, tādēļ skaidrs, ka kaitīgās vielas Reinas barības traktā nonākušas no citurienes. Veterinārārste tik smagas saindēšanās gadījumos iesaka nekavējoties lopu nokaut, lai tas nemokās. Vien laimīga sagadīšanās un tūlītēja rīcība izglāba otru gotiņu no drošas bojāejas. Ārste prognozē, ka Gauja atlabs un būs gana produktīva arī turpmāk. Bet par labām kaimiņu attiecībām viņai ticības nav – lielajiem zemniekiem svarīgākais ir ražas apjoms, nevis tas, vai kāda sīkzemnieka teju vai vienīgā govs ganās smidzināmā lauka tuvumā. Vērtē augu aizsardzības eksperti Ināra Turka, LLU Augsnes un augu zinātņu institūta profesore Šajā gadījumā pagaidām viss ir pieņēmumu līmenī! Saimniecei jāvēršas pie VAAD augu aizsardzības inspektoriem, lai pēc dokumentiem noskaidrotu, kas tika smidzināts. Tas ir normāli, ka ziemas rapsis dažkārt siltā rudenī jāpasargā no kaitīgajiem organismiem. Smidzinājumus, protams, var veikt arī dienā. Pie mums gan nav reģistrēti tik ļoti toksiski preparāti, lai govs uzreiz varētu nobeigties no pesticīda noneses uz blakus lauku smidzināšanas laikā. Tad jāapēd milzīgs apjoms. Uzmanīgu dara arī fakts, ka govis ir uzpūtušās. Parasti tā notiek, kad tās kaut ko pārēdas. Varbūt saimniece papildus tās baro ar lopbarības biešu lapām vai ko citu. Ja bija aizdomas par saindēšanos, veterinārārstam vajadzēja sūtīt paraugus analīzei. Lielsaimniekam jāievēro labas lauksaimniecības prakses nosacījumi un būtu jāinformē kaimiņi par smidzināšanas laiku, līdzīgi kā brīdina biškopības saimniecības. To vajadzētu darīt, bet tas nav obligāti noteikts normatīvajos dokumentos. Labas kaimiņu attiecības būtu bijis pats galvenais šajā jautājumā. Izskatās, ka tieši to trūkst. Trūkst arī faktu.Uvis Jaunzemis, Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Zemgales reģionālās nodaļas vadītājas vietnieks Runājot par konkrēto gadījumu, pie mums neviens nav vērsies pēc palīdzības. Bijuši līdzīgi gadījumi, kad nākas apmeklēt nomiglotus kaimiņu laukus. VAAD šādus jautājumus var risināt tikai robežās, kā paredzēts normatīvajos aktos. Noteikts, ka drīkst apsmidzināt augus, ja vēja ātrums nepārsniedz četrus metrus sekundē, bet nekas nav sacīts ne par attālumiem līdz kaimiņa robežām, ne līdz mājām vai apdzīvotai vietai. Praktiski tas ir jautājums par kaimiņu savstarpējām attiecībām. Vienīgi noteikts, ka līdzekļus atļauts lietot tikai tai kultūrai, kas norādīta marķējumā, līdz ar to tie nedrīkst nonākt blakus laukā, kur aug cits kultūraugs. Runājot par ziemas rapsi, visticamāk, pēc sadīgšanas tas apstrādāts ar kādu augsnes herbicīdu, turklāt noteikumu robežās. Visplašāk tiek izmantoti sultāns 50, butizāns 400 un butizāns stārs. Tomēr, ja ir zināms lielsaimnieks, varbūt zemniece to var paziņot mums pa tālruni 63022519.
