Cilvēkam pēc darba nedēļas vajadzīga atpūta, izklaide. Jau sirmā senatnē pilsētās tika ierīkoti publiskie parki un dārzi. Šādas atpūtas vietas bija arī Jelgavā.
Cilvēkam pēc darba nedēļas vajadzīga atpūta, izklaide. Jau sirmā senatnē pilsētās tika ierīkoti publiskie parki un dārzi. Šādas atpūtas vietas bija arī Jelgavā.
Viena no redzamākajām bija tagadējais Uzvaras parks, agrāk saukts par «Villa Mēdem». Skaistais dārzs piederēja grāfam Mēdemam, pie tā atradās viņa pils. Daļu dārza kopā ar vasarnīcu 1880. gadā ieguva Jelgavas Latviešu biedrība. Vairākus gadu desmitus tur valdīja rosīgs darbs. Notika plaši sarīkojumi, tautas svētki, Jāņu svinības. Pēc dārza atjaunošanas un pārbūves 1897. gadā tas kļuva par pilsētnieku iemīļotu pastaigu vietu. 1900. gadā Latviešu Biedrība ierīkoja dārzā un telpās elektrisko apgaismojumu. Dārzā notika dažādus pasākumi ar dziesmām un dejām. 1897. gadā dārza mājā izcēlās ugunsgrēks. Kad nodega teātra ēka, apmeklējumu rosība samazinājās. Latviešu biedrība sāka domāt par jauna biedrības nama celtniecību tuvāk pilsētas centram.
Uzvaras parks
Ar 1933. gadu Latviešu biedrības dārzs pārgāja Jelgavas pašvaldības īpašumā. Parkā tika veikti labiekārtošanas darbi, uzcelta Latvijā pirmā pastāvīgā dziesmu svētku estrāde. No koka senlatviešu pils atveidā būvētajā estrādē bija paredzētas vietas 1500 dziedātājiem. Pirmskara periodā tajā notika dažādi pasākumi: sarīkojumi, teātra izrādes, dziesmu dienas. Iespaidīgi bija Bērnu svētki. Tika iekārtoti dažādi stendi sacensībām, veiklības pārbaudei, laimes akas. Vislielāko atsaucību guva stends «Zili brīnumi». Tur parasti skolotājs Ž.Ābelītis demonstrēja dažādus trikus un pārvērtības, kuru pamatā bija ķīmijas un fizikas zināšanas, par ko apmeklētāji izrādīja lielu sajūsmu. Parks bija ļaužu pārpildīts, vienmēr priekšzīmīgā kārtībā. Skanēja mūzika un dziesmas. Redzētais vēl ilgi palika atmiņā.
Pēckara periodā Uzvaras parks bija iecienīta jauniešu pulcēšanās vieta Jelgavā. Pedagoģiskās skolas audzēkņi iekārtoja basketbola un volejbola laukumus, kuros tika iegūti pirmie Jelgavas čempionu nosaukumi. Sporta pasākumu organizēšanā lieli nopelni bija R.Čuhālovam. Tika iekārtots deju laukums, kur regulāri tika rīkoti deju vakari. Notika pilsētas un rajona dziesmu un deju svētki, kuros piedalījās simtiem jelgavnieku un ciemiņu no tuvienes un tālienes. Sevišķi skaisti bija dziesmu svētku dalībnieku gājieni, kas sākās toreizējā 2. vidusskolā un beidzās Uzvaras parkā. Vareni skanēja dziesmas, atbalsodamās parka kokos un vēl palikušajos vecās Jelgavas namos. Tie bija skaisti brīži, kas saglabāsies vecākajai paaudzei atmiņā visu mūžu.
Mazā bezrūpības valstība
Iemīļota jelgavnieku atpūtas vieta bija Zorgenfreija (nosaukums nācis no vācu valodas – brīvs no rūpēm, bezrūpīgs). Atpūtniekus priecēja skaistā daba – bērzu birzs ceļa malā ar Zorgenfreijas pusmuižu pie tās. Tā atradās pie vecā Rīgas ceļa, patlaban – Vecā un Bērzu ceļa stūrī pie veterinārās klīnikas. Promenādē tika ierīkota bufete, kas vēlāk izveidojās par labi apmeklētu restorānu. Svētdienu pēcpusdienās uz turieni pa pils pļavas celiņiem bariem plūda pilsētnieki – gan veci, gan jauni, dāmas un kungi. Restorānu bija uzbūvējis un ērti iekārtojis tēvocis Hinterlachs. Apmeklētāji apmetās vai nu mežmalā, vai birzītē, iestiprinoties ar līdzpaņemtām ēdamlietām, vai arī mielojās uz plašās restorāna verandas. Restorāna saimnieks bija ļoti laipns un savu amatu pildīja godīgi. Viņš pazina katru jelgavnieku, kas atnāca.
1839. gadā uz Jelgavu pārcēlās Alunānu dzimta, kas īrēja Zorgenfreiju. Ja vēlā vakara stundā gadījās iet garām Zorgenfreijas mājai, varēja redzēt vienā logā spīdam gaismu. Tur savus gara darbus radīja Juris Alunāns.
Pirmā pasaules kara laikā restorāns tika nopostīts un skaistā bērzu birzs nocirsta. Pēc Otrā pasaules kara Vecā ceļa malā vēl stāvēja muižiņas kalpu māja. Patlaban gan no bijušās Zorgenfreijas nekas nav palicis pāri.
