Ar janvāra vērojumiem, ka «sniega nav, bet nav arī lielu lāmu, tāpēc var teikt, ka situācija ziemāju laukos apmierinoša», daudzi laukkopji jau pašā gada sākumā pamatoti cerēja, ka Zemgales mālainās augsnes varētu solīt bagātīgas ražas. Šogad laikapstākļi nepārsteidza vai gluži otrādi – pārsteidza ar to, ka nebija izteiktu pārmērību. Samērība nokrišņos, gana daudz saules un rūpīgs zemkopju darbs jūlija otrajā pusē vainagojās panākumiem. Astoņas tonnas kviešu no hektāra vairs nebija tikai pētniecības staciju rādītāji, bet gan teju ikviena kārtīga lauksaimnieka panākums. Dažviet Zemgalē iegūts pat desmit un vairāk tonnu no hektāra. Taču cerētās peļņas vietā kā skarba krusa pār laukiem zemniekiem nāca ziņa par ražas iepirkuma cenu samazinājumu. Par cerētajiem ceļojumiem vai jauniem apvidus auto lielai daļai zemnieku laikam gan bija jāaizmirst.Martā mūsu rajona zemniekiem tika dots starts lauksaimniecības tehnikas iegādei un saimniecības ēku būvēšanai. Modernizācijas projektos varēja saņemt pat 40 procentu no attīstībā ieguldītās naudas. Stādu parāde šopavasar svinēja piecu gadu jubileju. Jelgavā tai bija īpaša aura, mūsu pilsētā dzimusī izstādes ideja, reizi gadā vienojot tikai pašmāju dēstu audzētājus, augusi līdz teju 50 000 apmeklētāju, kas Jelgavas vārdu nes valstī un pasaulē. Tādējādi Stādu parādi pamatoti varēja uzskatīt par gada apmeklētāko pasākumu Jelgavā. Taču organizatoru un vietējās varas domstarpību dēļ izstādei šis bijis ne tikai jubilejas, bet arī pēdējais gads Jelgavā. Nākamgad 2. maijā tā notiks Jaunmoku pilī.Modernizācijas atbalstam martā pieteicās arī Glūdas pagasta saimniecība «Lielbrūveri», kas domāja par 335 tūkstošiem latu uzcelt govju novietni. Taču šis plāns Vītiņu ģimenei laikam gan tā arī paliks neīstenots. Vismaz tuvākajos gados. Turpmākie gada notikumi «Lielbrūveriem» pāri vēlušies kā arvien augoša sniega bumba, kas ripo no kalna un ap sevi pulcē aizvien vairāk nebūšanu. Jau martā pēc pāris mēnešu ilguša piena iepirkuma cenu krituma biedrība «Zemnieku saeima» rosināja valstsvīrus un lauksaimniekus veicināt kooperāciju un atbalstīt ražotājus. Taču šis aicinājums tāpat kā cerība, ka varētu kristies piena produktu cenas veikalu plauktos, dzirdīgas ausis neatrada. 30. maijā piena lopkopji pulcējās Doma laukumā, protesta akcijā bez maksas rīdziniekiem dāvinot tonnām svaigā slaukuma. Zemnieki apgalvoja, ka «jūtas piesmieti», jo balsojuši par «zaļajiem», bet tie neko nav darījuši nozares attīstības labā. Taču šī akcija ierēdņus un par viņu darbu atbildīgo ministru Mārtiņu Rozi nespēja rosināt strādāt ilgtermiņa attīstībai. Tika gan atrasti pāris miljoni ganāmpulku saglabāšanai, zemnieki arī varēja sākt pienu ar atvieglotām prasībām realizēt paši. Gotiņu devuma iepirkuma cena tomēr nepalielinājās, un, kamēr ministrs brīvajā (vai arī darba?) laikā kaislīgi nodarbojas ar kailu sieviešu fotografēšanu, cita pēc citas bankrotē saimniecības. Nupat pašās gada beigās no nule uzceltās govju mītnes un pašu mājām jāatvadās arī Vītiņu ģimenei Glūdā, jo zemo piena cenu dēļ tā nespēj bankai atmaksāt paņemto kredītu. Tikmēr pārstrādātāji zemniekiem par trekna piena litru maksā vien 12 santīmu, bet veikalos to redzam aizvien par 60 santīmiem, bet lopkopji 2009. gada sākumā plāno kārtējās protesta akcijas. Kā laba ziņa gada beigās bija konkurss «Sējējs 2008», kurā par lauksaimniecības nozarē labākajiem tika atzīti arī vairāki mūsu rajona ļaudis.
