Sākums ceturtdienas, 4. jūlija, numurā.
Organiskās sintēzes institūts
Organiskās sintēzes institūtā Jānis Polis vispirms kļuva par inženieri, tad par vecāko inženieri, vecāko inženieri konstruktoru (1961 – 1962) un S.Hillera aspirantu (1962 – 1966). Pēc tam bija inženieris (1966 – 1970), tad Eksperimentālās rūpnīcas iecirkņa vadītājs (1970 – 1972), vecākais zinātniskais līdzstrādnieks (1972 – 1975). Vadīja Bioloģisko pētījumu nodaļu, kurā bija trīs laboratorijas un vivārijs (1975 – 1982), strādāja par vecāko zinātnisko līdzstrādnieku (1982 –1993) un asistentu (1993 –1997). Aspirantūras laikā viņš saslima ar tuberkulozi un ārstējās sanatorijā. Ārsti aizliedza strādāt Marģera Līdaka vadītajā pretvēža laboratorijā, kur darbs bija saistīts ar toksiskām vielām, vajadzēja pievērsties mazāk toksisku savienojumu pētniecībai. 1964. gada oktobrī Organiskās sintēzes institūtā ar lekciju, ko noklausījās S.Hillers, uzstājās Kijevas universitātes profesors Fjodors Stepanovs, adamantāna ķīmijas celmlauzis Padomju Savienībā. Adamantāns ir ogļūdeņradis, tam, līdzīgi kā dimantam, ir raksturīga simetriska molekulas struktūra. Desmit oglekļa atomi ir izvietoti tāpat kā dimantam kristāliskā režģī. Jānis Polis visu mūžu ir apbrīnojis šo adamantāna struktūru: «Skatieties! Vai tad tas nav patiesi skaists?!» Adamantānu no naftas vispirms izdalīja čehu ķīmiķis Staņislavs Landa. Drīz to ieguva arī sintētiski. Sākumā domāja, ka adamantāns ir ķīmiski inerts, bet 1963. gadā konstatēja, ka tā atvasinājumiem piemīt antivīrusu aktivitāte.
Pārvedu spaini izejvielu un sāku taisīt adamantānu
Padomju informatīvajā žurnālā «Za rubežom» (За рубежом) Jānis Polis izlasīja rakstu, ka ASV firmas «Dupont» preparātu «Simetrel» (Symmetrel) (1-aminoadamantānu jeb amantadīnu) var lietot A vīrusu izraisītās gripas profilaksei. Par to viņš ziņoja institūta direktoram S.Hilleram, kas rīkojās nekavējoties – nosūtīja komandējumā uz Kijevu. J.Polis stāsta: «No Kijevas es pārvedu spaini izejvielu un sāku taisīt adamantānu. Uz maija svētkiem 1965. gadā biju jau ieguvis aminoadamantānu.»Jānis Polis strādāja ar lielu aizrautību un degsmi pat 12 stundu dienā: «Organiskās sintēzes institūta laboratorijā reizēm varēju nodzīvot vairākas nedēļas, paēdu, uz jumta izvingrinājos un priekštelpā pārlaidu nakti. Vai tādu varēja paciest sieva? Par savu bijušo sievu varu teikt tikai to labāko, bet nesaskaņas, kurās mocījāmies, man pat atcerēties negribas. Bija visi nosacījumi dzīvot labi, bet mēs dzīvojām slikti.»
Vecākajam dēlam Uģim bērnībā izpaudās interese par mūziku, tagad viņš ir augstas klases profesionālis, kļuvis par radiostacijas «Super FM» un «Eiropas Hitu Radio» vadītāju, bet jaunākais dēls Jānis Polis – par ceptuves vadītāju un saimnieku Saldū, viņš cep populāros žagariņus.
Jācenšas aizmirst to, kas rakstīts mācību grāmatās
Lai radītu jaunus zāļu sintēzes paņēmienus, Jānis Polis sākumā darbojās viens, vēlāk par viņa tuvākajām līdzstrādniecēm kļuva Ilze Grava, Baiba Raguele un Biruta Vilne, kas tāpēc starp kolēģiem tika sauktas par «Poļa meitām». Kopā ar viņām sintezēja dažādus adamantāna atvasinājumus, izgudroja jaunus. Ar saviem palīgiem pavisam sintezējis ap 1000 adamantāna savienojumu.
Jānis Polis atzīst: «Izgudrošanā vajadzīga motivācija, un visbiežāk tā ir nepieciešamība uztaisīt kaut ko (manā gadījumā sintezēt vienkāršāko un neparastākā veidā). Kad visi domā, ka tur nekas nevar iznākt, jācenšas aizmirst to, kas rakstīts mācību grāmatās, jāskatās uz problēmu pavisam citā rakursā, un tad bieži vien rodas izgudrojumi.» Tā tas notika ar hloradamantāna atklāšanu. Reiz Jānis Polis laborantei B.Raguelei teicis: «Paņem oleumu, pieber adamantānu, tad vārāmo sāli, samaisi un izlej ūdenī.» Viņa uz priekšnieku tā jocīgi paskatījusies. Kad Jānis Polis atgriezies laboratorijā, visas kaut ko apspriedušas, bet darbu vēl nebija sākušas. Nav uzskatījušas uzdevumu par nopietnu. Tad vakarā Baiba atnāca ar rezultātiem un teica: «Jāni, ir iznācis hloradamantāns.» Tā bija svarīga izejviela, lai no adamantāna taisītu kaut ko tālāk.
Parkinsona slimniekiem pārgāja trīcēšana
Liela loma adamantāna atvasinājumu pretgripas pētījumu veicināšanā bija ievērojamajam padomju virusologam PSRS Gripas institūta direktoram akadēmiķim Anatolijam Smorodincevam, kurš vasarā atpūtās Jūrmalā. Viņam bija skaidrs, ka cīņā pret viltīgo un daudzveidīgo gripas vīrusu, kas tika atklāts 1935. gadā, priekšroka ir efektīviem zāļu preparātiem, nevis potēm. 1965. gada vasarā Organiskās sintēzes institūtā A.Smorodincevs tikās ar tā direktoru S.Hilleru, Mikrobioloģijas institūta direktori Ritu Kukaini un Jāni Poli. Viņam nodeva sintezēto aminoadamantāna sālsskābes sāli (midantānu), lai pārbaudītu tā gripas pretvīrusu īpašības. Savukārt R.Kukaine uzdeva mikrobioloģei Mūzai Indulēnai Mikrobioloģijas institūtā organizēt vīrusu pētījumu laboratoriju. Midantāna pretvīrusu īpašības apstiprinājās. To sāka ražot vispirms Organiskās sintēzes institūta eksperimentālajā rūpnīcā, pēc tam daudz plašākā mērogā ar Jāņa Poļa līdzdalību ieviesa Olaines Farmaceitiskajā rūpnīcā. Kāds Austrālijas ārsts gripas epidēmijas uzliesmošanas laikā saviem Parkinsona slimības pacientiem bija devis aminoadamantānu un ievērojis, ka slimniekiem pāriet trīcēšana.
Amerikā izraisīja sensāciju
Pētot firmas «Dupont» Nīderlandes patentus, Jānis Polis atrada lielu skaitu patentēto adamantāna atvasinājumu. Viņš turpināja atkārtoti sintezēt arvien jaunus un jaunus atvasinājumus, kurus nodeva virusoloģijas pārbaudei Mikrobioloģijas institūtam. Kopā ar I.Gravu viņš ieguva 1-aminoetiladamantāna hidrogēnhlorīdu (remantadīnu). Remantadīnu ieguva acetiladamantāna reakcijā ar amīdiem skudrskābes klātbūtnē. Tā pirmā elementāranalīze veikta 1969. gada 5. novembrī, un jau 1969. gada 12. decembrī tika izsniegta pirmā PSRS autorapliecība par remantadīna ražošanas paņēmiena izstrādāšanu. ZA Mikrobioloģijas institūtā tika konstatēts, ka remantadīns ir daudz aktīvāks nekā midantāns. Tas ne tikai profilaktiski, bet arī terapeitiski darbojas uz gripas vīrusa ačgārno transkriptāzi. Mikrobioloģijas institūtā iegūtos datus apstiprināja arī pētnieki toreizējā Ļeningradā. Jānis Polis kopā ar I.Gravu izstrādāja trīs pilnīgi jaunas metodes remantadīna iegūšanai un saņēma trīs PSRS autorapliecības 1971., 1973., 1974. gadā. Remantadīna ražošanas metodes patentēja ārzemēs: 1972. gadā Beļģijā un Indijā, 1973. – Anglijā, 1974. – ASV, 1975. – Francijā, 1976. – Šveicē, 1977. – Japānā un 1979. – VFR.
Pirmās šā pretgripas līdzekļa pārbaudes notika ar nosaukumu merodāns. Kad preparātu 1975. gadā reģistrēja PSRS Farmakoloģijas komitejā, pēc A.Smorodinceva ieteikuma to reģistrēja kā remantadīnu, tuvinot to ASV dotajam nosaukumam – rimantadīns. Par šo preparātu A.Smorodincevs ziņoja arī ASV, kas izraisīja Amerikā ne vien plašu rezonansi, bet pat sensāciju. Ieviešot remantadīnu praksē, Jānis Polis izstrādāja ražošanas reglamentu OSI eksperimentālajai rūpnīcai, kas izgatavoja vielas pirmos kilogramus klīniski epidemioloģiskām pārbaudēm. Jauno preparātu 1972. gadā vispirms pārbaudīja uz brīvprātīgiem pacientiem, tad Ļeņingradas Kirova rūpnīcā, kur strādāja 80 tūkstoši cilvēku, un beidzot Pleskavas apgabalā gripas epidēmijas laikā. Nenovērtējamu palīdzību sniedza akadēmiķis A.Smorodincevs, toreizējais Vissavienības Gripas institūta direktors. Pārbaudē tika iesaistīti daudzi tūkstoši ārstu un simtiem tūkstošu pacientu.
Grūti izspraukties cauri padomijas birokrātijas džungļiem
Remantadīnu ieviest ražošanā kavēja ierēdņi dažādās PSRS ministriju komitejās gan nenovīdības dēļ, gan cerot importēt no ASV ražotos medikamentus. Jaunajam preparātam bija grūti izspraukties cauri padomijas birokrātijas džungļiem un iegūt «pilsoņa» tiesības. 1976. gada februārī PSKP 25. kongresa debatēs, kuras translēja televīzijā, ģenerālsekretārs Leonīds Brežņevs izvirzīja uzdevumu padomju zinātniekiem radīt «bumbu» pret gripu, kuras epidēmijas katru gadu tautsaimniecībai nodara milzīgus zaudējumus. Raidījumu televīzijā vēroja arī Jānis Polis. Viņš spontāni izšķīrās no institūta pusnaktī doties uz Rīgas galveno pastu, lai nosūtītu uz Maskavu telegrammu L.Brežņevam, ka tāds līdzeklis jau izgudrots. To sākumā negribēja pieņemt, jo telegramma nebija sūtīta oficiāli Organiskās sintēzes institūta vārdā. Jānis Polis to bija parakstījis kā institūta darbinieks, bet beigās tomēr telegrammu pieņēma. Šoreiz reakcija bija ātra. No Vissavienības Gripas komitejas pēc dažām nedēļām pienāca atbilde, aicinot Jāni Poli uz Maskavu.
1976. gada rudenī – pirmā pustonna remantadīna
Cīņā par pretgripas medikamentu iesaistījās akadēmiķis A.Smorodincevs. Lai panāktu vissavienības finansējumu ražošanai, viņš kopā ar Jāni Poli apstaigāja Maskavas vadošo ierēdņu kabinetus. A.Smorodincevs bija arī PSRS Ministru Padomes priekšsēdētāja Alekseja Kosigina personīgais ārsts. Nosaucis jauno zinātnieku par puišeli, A.Kosigins jautāja A.Smorodincevam: «Tu viņam tici?» Atbilde bija nepārprotama: «Jā.» Tas pavēra ceļu preparāta vispusīgām klīniskām pārbaudēm. 1976. gada rudenī uz kārtējo gripas epidēmijas sākumu jaunajā farmaceitiskajā rūpnīcā Olainē jau saražoja pirmo pustonnu remantadīna. Vēlāk izrādījās, ka to var izmantot arī ērču encefalīta profilaksei. ◆
Turpinājums ceturtdienas, 11. jūlija, numurā.
