Līdz 4. aprīlim Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas (JZB) Izstāžu zālē skatāma Latvijas Valsts arhīva ceļojošā izstāde «Represētie kultūras darbinieki», kas par baisajiem notikumiem vēstī biogrāfijās un dokumentos. Ceļojošā izstāde Jelgavā iepazīstina ar astoņām personībām – komunistiskā totalitārisma režīma represētajiem Latvijas kultūras darbiniekiem, bet Latvijas Valsts arhīva virtuālajā izstādē interneta mājas lapā www.lvarhivs.gov.lv var iepazīt 12 represēto kultūras darbinieku biogrāfijas, «Ziņām» stāsta JZB direktore Aija Nadziņa. JZB ceļojošajai izstādei pieteikusies jau pērnā gada nogalē, bet bibliotēkā tā skatāma martā – represiju atceres mēnesī –, kad valstī ar piemiņas brīžiem godina komunistiskā genocīda upurus.Viņus arestēja, tiesāja, izsūtīja Represēto kultūras darbinieku vidū ir komponists un mūzikas kritiķis Jēkabs Graubiņš, kinorežisors un kinooperators Laimons Gaigals, mākslas zinātniece Tatjana Kačalova, rakstnieks Aleksandrs Grīns, žurnālists un rakstnieks Jūlijs Rihards Lācis, dzejnieks pedagogs un sabiedriskais darbinieks Atis Ķeniņš, rakstnieks un tulkotājs Jānis Medenis, kā arī mūsu novadnieks kuģu būves inženieris un jūrskolotājs Voldemārs Šmulders no Kalnciema un vēl citi latviešu inteliģences pārstāvji.Latvijas Valsts arhīva mājas lapā teikts, ka izstādes mērķis ir uz šo personību likteņa un radošā darba fona ieskicēt tautai atņemto, neatgriezenisko dzīvju un dzīvību zaudējumu vērtību un atklāt totalitārā režīma represiju neizbēgamību, likumsakarības un to veicēju ideoloģiju. Zaudējumi – neaprēķināmiIzstādes autori apzinās, ka neuzgleznoto mākslas darbu, uz pusgadsimtu no aprites izņemto grāmatu un talantīgo cilvēku genofonda iznīcināšanu nevar uzrādīt skaidri saprotamās, konkrētās zaudējumu vienībās. Tomēr izstādē apskatāmie materiāli par radošās inteliģences paveikto kopā ar ekspozīcijā iekļauto represīvo institūciju sastādīto dokumentu saturu rosinās psiholoģiski emocionālas atziņas par totalitārās valsts un atsevišķas partijas visaptverošās kontroles bīstamību pār ļaužu prātiem. Izstāde iekārtota tā, lai skatītājam būtu iespēja iepazīties ar izvēlētās personas biogrāfiju. Portretējuma daļā biogrāfija papildināta ar vizuālu, arī rakstisku, materiālu, kā arī daļēju informāciju par ģimenes locekļiem. Dokumenti iepazīstina ar aplūkojamās personas radošo darbu, bet atsevišķiem cilvēkiem – ar sabiedriskajām aktivitātēm. Represiju sadaļu veido PSRS represīvo iestāžu sagatavotie apcietināšanas orderi, apsūdzības raksti (ar paskaidrojumiem), izziņas, kara tribunālu spriedumi, sevišķās apspriedes lēmumi un arī ar paša represētā personību saistītie dokumenti – vēstules, fotogrāfijas un citi. To kopu noslēdz dokumenti, kas atzīst minēto personu par reabilitētu.
