Dažus vārdus par Eināru Repši. Es teikšu, ka viņš pareizi dara – ienāk politikā ar atklātām kārtīm un skaidru valodu.
Dažus vārdus par Eināru Repši. Es teikšu, ka viņš pareizi dara – ienāk politikā ar atklātām kārtīm un skaidru valodu. Šokējoši? Tad jājautā, kam tas ir šokējoši. Līdz šim visvairāk par to uztraucās valdošā koalīcija. Repše par sava darba atalgojumu runā atklāti, bet pašreizējie saeimieši, nevienam neko neprasot, paņem paši. Tauta (80%) staigā gandrīz vai ar ubaga tarbu, bet 100 «gudrās» Latvijas galvas uzskata, ka tas ir viņu darbības kalngals un tās ir tiesīgas sev nemitīgi paaugstināt algas.
Tāpēc visas šīs patētiski sakāpinātās valdošo valstsvīru un sievu runas par ētiku (viņiem pašiem tās daudz kur pietrūkst), par nekaunību (tā pašiem piemīt pārpārēm, kaut vai alkatībā īpašumu iegādē) ir visparastākās bailes izlidot no Saeimas, no šīs paradīzes, kur valda visatļautība un absolūti ne par ko nav jāatbild.
Repši es atceros kā ļoti jaunu cilvēku, kas uzņēmās valsts bankas vadību un sakārtošanu. Domāju, ka tas nebija joks – uzņemties tādu amatu juku laikos un bez nekādas pieredzes šajā jomā.
Arī darbībā bankā līdz pat šim brīdim Repše sevi pierādījis kā akurātu, pedantisku un vārdu turošu amatpersonu. Kāpēc lai es neticētu viņam arī tagad? Tā neordinārā soļa dēļ? Bet viņš var atļauties to, ko Saeimas politiķi diemžēl sen vairs nevar. Tāpēc, jo niknāk sarosīsies Repšes kauninātāji, jo tas radīs manī lielāku pārliecību, ka viņš nopietni baida valdošos politiķus. Bet, ja baida, tātad sirdsapziņa viņiem tik tīra nemaz nav.
Pēc pašvaldību vēlēšanām (it sevišķi jau Rīgā) sarosījušies un uz lauriem cer «rubikjurkānieši». Viņi taču arī redz, ka vecā gvarde kļūst arvien nestabilāka tautas acīs, un tāpēc šī klusā cerība uz nākamajām Saeimas vēlēšanām. Un kam tad dot priekšroku – Repšem vai «rubikjurkānam»?
Ar cieņu – R.Ceicāne
