Pēdējā laikā rodas pamatīgs iemesls šaubām – vai Latvijā maz ir beigušies tā dēvētā «fiksā» biznesa un tādas pašas politikas laiki, kurus pārdzīvojusī liela daļa Latvijas iedzīvotāju atrodas pie sasistas siles.
Pēdējā laikā rodas pamatīgs iemesls šaubām – vai Latvijā maz ir beigušies tā dēvētā «fiksā» biznesa un tādas pašas politikas laiki, kurus pārdzīvojusī liela daļa Latvijas iedzīvotāju atrodas pie sasistas siles. Aizvien vairāk sāk izskatīties, ka «fiksā» politekonomija nav vienaldzīga arī Latvijas Bankas (LB) prezidentam Einaram Repšem, kura pagaidām bez uguns radītie dūmi ir radījuši zināmu viļņošanos vēlētāju rindās. Jo partijas kā nav, tā nav. Ir baumas, ir kaut kādi puslīdz zināmi biedri, kuru liela daļa ir pārbēdzēji no «mazāk perspektīviem» politiskajiem spēkiem. Ir banku konti, kuros pamazām sāk ripot naudiņa, kaut gan Repše pagaidām sēž LB krēslā kā sēdējis, izmantojot apstākli, ka likums neparedz atcelt LB prezidentu politiskas darbības dēļ. Repšes rīcība varbūt atbilst likuma burtam, bet – vai garam? Par interešu konfliktu, kādā acīmredzami nonākusi lielas daļas vēlētāju «pēdējā politiskā cerība», nu atklāti sāk runāt arī politiķi. Bet Repše tik sēž tālāk.
Vēl vairāk. LB prezidents kā politisko placdarmu izmanto ne tikai savu amatu, bet arī LB preses sekretāru Edžu Vējiņu, kas, piemēram, mēdz laiku pa laikam informēt presi par to, kurš un cik saziedojis LB šefam un viņa topošajai partijai. Vai arī E.Vējiņš atstās LB kopā ar tās pašreizējo vadītāju? Tā sāk šķist. Tikai kā būs ar ētiku? Un par kādu caurspīdīgumu var runāt politiķis, kura iniciētais politiskais spēks jau no pašiem pirmsākumiem atrodas visai ētiski apšaubāmās pozīcijās.
Tālāk par tiem līdz šim politikā mazpazīstamiem cilvēkiem. Jā, daļa no proklamētajiem LB prezidenta domubiedriem tāda ir. Taču tā ir tikai daļa. Tāpat ar ziedotājiem. Pēc Repšes paziņojuma savās līdzšinējās partijās «pēkšņi» ir vīlušies vairāki to biedri un atbalstītāji. Piemēram, kā ziņo aģentūra BNS, viens no «Latvijas ceļa» («LC») pēdējās Saeimas vēlēšanu lokomotīvēm Vilis Krištopans «gatavojas gan idejiski, gan finansiāli atbalstīt kā politiķi Latvijas Bankas prezidentu Einaru Repši. Viņš arīdzan apsver iespēju ne vien aiziet no «LC» valdes, bet arī no partijas, jo ir vīlies tās darbībā un vadītājos». Nosaukumu papildinājušajā Latvijas Zemnieku savienībā (LZS) «vīlies» un sadarbībai ar Repši vienmēr gatavs ir arī eksprezidents Guntis Ulmanis, kas, pārmetot kažoku uz otru pusi (ar solījumu vairāk neiesaistīties politikā «noguruma» dēļ), pie reizes ir visai neglīti «pārmetis» arī līdzšinējos LZS biedrus. To vajadzētu izvērtēt arī LB prezidentam, ja vien viņš negrib būt nākamais, kam gadīsies vilties G.Ulmanī. Viņam pietrūka drosmes publiski pateikt saviem partijas biedriem un sabiedrībai, ka viņš ir gaidīts biedrs jaundibināmajā partijā.
Starp citu, arī Centra partijai Latvijas Zemnieku savienība var gadīties «papildinājumi». Jau ilgāku laiku kuluāros cirkulē baumas par Raimonda Paula un Jaunās frakcijas pievienošanos nu jau pēc nosaukuma vairāk centriskajiem «zemsaviešiem».
Atgriežoties pie ziedotājiem Repšes partijai, nevar neminēt vēl vienu «LC» pīlāru, «profesionālo» pilnvarnieku Ojāru Kehri, kas topošajai partijai nav pažēlojis veselus piecus tūkstošus latu. O.Kehris atšķirībā no V.Krištopana pagaidām publiski neapsver iespēju pamest visos laikos pēc neatkarības atjaunošanas valdībā esošos «ceļiniekus», tomēr dubults neplīst, un politikā prātīgākie ziedotāji mēdz finansiāli atbalstīt uzreiz vairākus politiskos spēkus. Šķiet, līdzīgās domās ir bijis arī Ventspils Domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, kas Repšes jaunajai partijai ziedojis 2000 latu. 50 tūkstošus latu vērtais Baltijas Starptautiskās bankas ziedojums vai, pareizāk sakot, ziedojuma mēģinājums vispār bija ētisks absurds – uzraugāmais ziedo uzrauga politiskajām «vajadzībām», nu kāda pēc tam vairs uzraudzīšana!
Paši jaunās partijas veidotāji jau redz LB prezidentu sēžam premjera krēslā un nākamajā Saeimā cer iegūt 40 vietu vai pat pusi visu vēlētāju balsu. Cerēt, protams, nav kaitīgi. Tikai pagaidām nav neviena pierādījuma tam, ka Repšes partija būs ar kaut ko labāka par pašreizējām valdības partijām. Ja šis topošais politiskais spēks tiešām iegūs pārsvaru nākamajā Saeimā, tas nedrīkst pieļaut vēlētājiem vilties. Tad var iestāties ārkārtīgi smaga varas krīze, jo nebūs vairs panacejas, kam ticēt.
Starp citu, nav izslēgts, ka politiskajā arēnā var parādīties arī kāds cits spēcīgs spēlētājs. Proti, oktobrī gaidāms LSDSP kongress, kurā pēc visiem loģikas likumiem savu amatu vajadzētu atstāt pašreizējam partijas priekšsēdim Jurim Bojāram. Viņa hegemonija neapmierina lielu daļu partijas biedru, tostarp arī no Jelgavas. Ja Bojārs paliks, LSDSP var sašķelties un tās labējai un Eiropas sociāldemokrātijas principiem vairāk atbilstošajai daļai arī ir izredzes saņemt vēlētāju atbalstu, ņemot vērā kreiso partiju popularitāti. Latvija vēl nav gatava varas nodošanai vienas partijas rokās.
