Lai gan Jelgavas Latviešu biedrības atskaišu un pārvēlēšanu pilnsapulcē valdes vēlēšanās visvairāk balsu ieguva pašvaldību darbinieks Gunārs Kurlovičs, jaunā valde vienbalsīgi nolēma, ka arī turpmākos trīs gadus biedrību vadīs atmodas laika politiķis pensionēts ārsts Paulis Rēvelis. Biedrības darbu sapulces dalībnieki novērtēja kā labu.
Vairāk, nekā nepieciešams kvorumam – 61 no 106 Jelgavas Latviešu biedrības dalībniekiem – sestdien bija atnākuši uz biedrības pilnsapulci, kas, kā ierasts, notika Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas zālē. Kaut gan sapulcē dominēja sirmas galvas un biedrības dalībnieku kopskaits arī šogad samazinājies par sešiem cilvēkiem, tomēr desmit jauni dalībnieki nākuši klāt, arī domas spraigums neliecināja, ka organizācija novecotu.
Aicina dejot līdzi
Pēc biedrības amatpersonu ziņojumiem vairāki debašu dalībnieki vērtēja, ka pagājušajos trīs gados strādāts labi. Janīna Onževa, kas pārstāv senioru deju kopu «Rudens rozes» (tajā iesaistījušās 16 dāmas un divi kungi) minēja, ka kolektīvs uzstājies Jelgavas 750 gadu jubilejas svētkos, kā arī pasākumos Remtē, Jūrmalā, Kandavā un Klaipēdā. Viņa aicināja arī klātesošos nākt dejot. Savukārt Erasts Lokmanis uzteica biedrības un personīgi Vijas Zelmenes rosīšanos, rīkojot skolēnu dzejas konkursus, kuru labākie darbi tiek publicēti grāmatā. Par trūkumiem runājot, tika minēts, ka organizācijai ir apmēram 20 biedra naudas parādnieku un netiek pienācīgi veikta lietvedība, ienākošo un izejošo dokumentu uzskaite. Tomēr pilnsapulce ar lielu pārsvaru biedrības darbību pagājušajos trīs gados novērtēja kā labu.
Dara, neprasot atlīdzību
Citādās domās bija vienīgi biedrības teātra vadītāja V.Zelmene. Viņasprāt, organizācijas darbības vērtējums varētu būt tikai apmierinošs un darbība vairāk pamanāma. «Ja kāds saka, ka neko nevar izdarīt bez naudas, tās ir muļķības. Mūsu teātra darbība pierāda, ka spējam darboties ļoti pieticīgos apstākļos,» sacīja V.Zelmene. Viņa minēja, ka teātris, kurš piecos gados ir iestudējis desmit darbus, no pašvaldības iestādes «Kultūra» šajā laikā saņēmis 250 latu un 350 eiro atbalstu.
Populārākais – Kurlovičs
Sākoties valdes vēlēšanām, tika izvirzīti 15 rosīgākie darbinieki. Divi savas kandidatūras atsauca, taču deviņi ievēlētie bija Gunārs Kurlovičs, Paulis Rēvelis, Jānis Zariņš, Astra Cipļajeva, Tamāra Viduce, Rihards Melderis, Maija Kravinska, Vilis Azevičs un Sandra Feldmane. Visvairāk balsu saņēmušais G.Kurlovičs ir pazīstams kā pašvaldību darbinieks. No 2001. līdz 2009. gadam viņš bija Jelgavas pašvaldības izpilddirektors, bet nu jau sešus gadus strādā Dobeles novada pašvaldībā. Kaut valdē tika virzīti arī vairāki jauni cilvēki, tajā ievēlēts vien dzejas kluba «Pieskāriens» vadītājas Rasmas Urtānes «labā roka» jaunatnes lietu speciālists Jānis Zariņš, kas biedrībā iestājās tikai pirms mēneša un kuram ir 31 gads. «Pieskāriens» jau desmit gadu izdod Jelgavas literātu gadagrāmatu «Zemgales vācelīte», kā arī rīko pasākumus.
Lāčplēsim jābūt goda vietā
Dažās minūtēs pēc pilnsapulces beigām jaunā valde vienbalsīgi ievēlēja priekšsēdētāju – Pauli Rēveli, kuram alternatīvu kandidātu nebija. Viņš Jelgavas Latviešu biedrību vada jau no 1999. gada un ir pensionēts ārsts. «Veselību var iegūt tikai garīgā kustībā un darbībā. Nevienas zāles nespēj uzlabot atmiņu labāk,» pilnsapulces dalībniekiem sacīja valdes priekšsēdētājs. Viņš piebilda, ka, tuvojoties Latvijas valsts simtgadei, jāstiprina latviešu valoda, jāveicina koka arhitektūras ēku atjaunošana vecpilsētā un jānoliek goda vietā vecā Lāčplēša pieminekļa fragments, kura atrašana 1988. gada maijā bija nozīmīgs atmodas notikums (pēc Jelgavas muzeja apkārtnes rekonstrukcijas pieminekļa fragments novietots tā sētas pusē).
Jelgavas Latviešu biedrība ir viena no vecākajām sabiedriskajām organizācijām pilsētā, dibināta 1880. gadā. Okupācijas vara 1941. gadā tās darbību apturēja. Biedrība atjaunota 1990. gada jūnijā. Biedrībā darbojas veco jelgavnieku klubs «Sendienas», dzejas klubs «Pieskāriens», amatierteātris, senioru deju kopa «Rudens roze». ◆
