Pa tālruni paustajai neapmierinātībai ar Valsts ieņēmumu dienesta Zemgales reģionālās iestādes vadītāja Andra Zāles rīcību sarunā ar darbiniekiem apstiprinājums netika gūts. Viņš iestādē vairs nestrādā.
Pa tālruni paustajai neapmierinātībai ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Zemgales reģionālās iestādes vadītāja Andra Zāles rīcību sarunā ar darbiniekiem apstiprinājums netika gūts. Viņš iestādē vairs nestrādā.
Decembra pēdējā nedēļā VID reģionālās iestādes pārstāvji pa telefonu “Ziņām” pauda neapmierinātību ar iestādes direktora rīcību. Proti, A.Zāle vairākiem darbiniekiem licis rakstīt atlūgumus bez jebkāda pamatojuma. Radies iespaids, ka šie darbinieki viņam kaut kādā veidā traucē. Uz lūgumu konkretizēt iespējamos traucējumu motīvus, zvanītājs gan neko neatbildēja, sakot “jums tas jānoskaidro”. No teiktā varēja saprast, ka zvanītājs pieder pie vidējā līmeņa vadītājiem. Tika norādīts, ka iestādē pasliktinājusies gaisotne, strādājošie izjūtot spriedzi.
Lai gan telefona zvani bija anonīmi, ņemot vērā iestādes nozīmi, “Ziņas” par situāciju interesējās gan VID reģionālajā iestādē, gan iztaujāja tās un Jelgavas nodaļas darbiniekus, gan vērsās VID Komunikāciju nodaļā ar jautājumiem par gaisotni un kadru mainību.
Iepazinās un uzklausīja problēmas
VID Komunikāciju nodaļas piektdien saņemtajā atbildē teikts, ka, iepazīstoties ar jautājumiem un situāciju, kopumā VID Zemgales reģionālajā iestādē par direktoru A.Zāli valda citāds viedoklis. Līdz ar stāšanos amatā viņš par vienu no pirmajiem uzdevumiem izvirzīja nodaļu, muitas kontroles punktu un citu iestādes struktūrvienību apmeklēšanu. Šo vizīšu mērķis bija klātienē novērtēt telpas, tehnisko un saimniecisko nodrošinājumu, kā arī personīgi iepazīties ar darbiniekiem un uzklausīt viņu problēmas. Kolēģi, neslēpjot gandarījumu par direktora interesi, izteikuši priekšlikumus situācijas uzlabošanai. Apmeklējumu laikā aktualizētas vairākas problēmas. Proti, savstarpējā komunikācija, informācijas tehnoloģijas, saimnieciskais nodrošinājums, darba samaksa. Jau pašlaik situācija vairākos jautājumos uzlabojusies.
A.Zāles trīs darba mēnešu laikā uzlaboti iestādē strādājošo darba apstākļi, apzināti un nomainīti tā sauktie “kritiskie” datori, lai lieki nekavētu nodokļu maksātāju apkalpošanu. Arī iekšējā komunikācija kļuvusi efektīvāka un operatīvāka. Ikviens darbinieks vajadzības gadījumā var kontaktēties ar direktoru pa e – pastu vai pieteikties personīgi. Direktors bijis atvērts pret darbiniekiem, gatavs uzklausīt problēmas, kopā meklēt risinājumu, tādēļ arī strādājošie kļuvuši optimistiskāki un aktīvāki. Kā pierādījums – labāko darbinieku godināšana un Ziemassvētku pasākums pērnā gada nogalē. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem šoreiz tie bija labi apmeklēti. Daudzi atzina, ka tādējādi viņi izrāda atbalstu jaunajam direktoram.
“Ziņām” paustajam viedoklim par A.Zāli un iestādē notiekošo reāla apstiprinājuma nav. Lai par to visu pārliecinātos – uzzinātu struktūrvienību vadītāju un darbinieku attieksmi –, rosinām pēc pašu izvēles vērsties VID iestādē, aicināt darbiniekus uz atklātu sarunu, kā arī izmantot citus informācijas avotus, kam uzticaties, lai gūtu papildu (neatkarīgāku) viedokli, rakstīja VID Komunikāciju nodaļa.
Kadru mainība nav palielinājusies
Runājot par kadru mainību, Komunikāciju nodaļa norāda, ka tā raksturīga visam VID. Gadu no gada strādājošos nepieciešams motivēt, lai mazinātu kvalificētu kadru aizplūšanu, visbiežāk – labāk atalgotas darba vietas meklējumos. Pēc A.Zāles stāšanās amatā personāla mainība reģionālajā iestādē nav palielinājusies. Jaunā direktora darbības laikā darbu uzteikuši 25 darbinieki, no tiem tikai divi bijuši daļu (vidējā līmeņa) vadītāji, kas uzteikumu pamatojuši ar dzīvesvietas maiņu (uz Zviedriju) un labāk atalgota darba piedāvājumu privātstruktūrā.
Salīdzinājumam – pērn no 1. janvāra līdz 11. septembrim reģionālajā iestādē darbā pieņemti 46 darbinieki, kas veido 9,7 procentus no kopējā strādājošo skaita; atbrīvoti – 37 jeb 7,8 procenti no kopskaita. 2003. gadā iestādē sākuši strādāt 63 darbinieki (11 procentu no kopējā skaita), atbrīvoti 59 (10,4 procenti). Rādītājus nevar salīdzināt ar 2004. gadu, kad notika VID reorganizācija, kuras rezultātā 72 reģionālās iestādes darbinieki tika pārcelti darbā uz citu VID iestādi, bet 26 atbrīvoti no darba sakarā ar ierēdņa amata likvidāciju.
Izteiktie vērtējumi – atzinīgi
Aptaujājot VID reģionālās iestādes un Jelgavas nodaļas darbiniekus, ar ko nācies saskarties līdzšinējās darba gaitās, sazinoties ar vadības līmeņa pārstāvjiem, “Ziņām” neizdevās atrast zvanītāju viedokļiem radniecīgus domubiedrus. Gluži otrādi – cilvēki pauda, ka A.Zālem izdevies viest darbiniekos cerību un patiesas demokrātijas iezīmes. Viņš bijis daudz atvērtāks un komunikablāks. Nepieciešamības gadījumā ieradies darbinieka kabinetā, lai noskaidrotu kādu jautājumu, nevis to darījis sarakstes veidā, kā bijis pirms tam. “Tas bija tikai normāli, lai gan pēc iepriekšējā vadītāja darba stila šķita neparasti,” teica kāda darbiniece. Ieviesta arī sazināšanās pa e – pastu, kas paātrinājis jautājumu kārtošanu. VID darbinieki sarunās nebija anonīmi, piekrita savas domas paust, atklājot personību. Bet zināmu apstākļu dēļ “Ziņas” to nedarīs. Proti, vairāki cilvēki sarunās pieļāva, ka redakcijā saņemtie telefonzvani varētu būt kāda ieinteresēta un neapmierināta darbinieka provokācija. “Ziņas” jau vakar rakstīja, ka piektdien bija A.Zāles pēdējā darba diena VID Zemgales reģionālās iestādes direktora amatā – viņš uzrakstījis atlūgumu. Par reģionālās iestādes direktora vietas izpildītāju iecelts Juris Timšans, līdzšinējais VID Finanšu policijas pārvaldes biroja priekšnieks.
Jēdzieni nav izskaidroti
Zemgales Reģionālās darba inspekcijas vadītājs Valdis Dūms pēc izklāsta par situāciju VID reģionālajā iestādē bija izbrīnīts, jo no pazīstamiem cilvēkiem, kas tur strādājot, par A.Zāli kā vadītāju dzirdētas tikai labas atsauksmes. Darba inspekcijā konsultāciju vai sūdzību iesniegšanas nolūkā līdz šim nav vērsies neviens VID reģionālās iestādes darbinieks.
Ja vadītājs bez pamatojuma darbiniekam liek rakstīt atlūgumu, darbiniekam tas nav jādara. Darba likuma 101. panta daļa paredz, ka izņēmuma kārtā darba devējam ir tiesības viena mēneša laikā celt prasību tiesā par darba tiesisko attiecību izbeigšanu, ja viņam ir svarīgs iemesls. Par tādu atzīstams katrs apstāklis, kas, pamatojoties uz tikumības un savstarpējas taisnprātības apsvērumiem, neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības. Jautājumu par svarīga iemesla esamību izšķir tiesa.
Spriedzes apstākļos Darba likuma 100. panta 5. daļa arī darbiniekam paredz tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu, neievērojot šajā pantā noteikto uzteikuma termiņu, ja viņam ir svarīgs iemesls. Par tādu atzīstams katrs apstāklis, kas, pamatojoties uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības. Darbiniekam šajā gadījumā ir tiesības uz atlaišanas pabalstu. Tiesa, nekur nav īsti izskaidrota tikumības un taisnprātības jēdzienu izpratne un traktējums. Pagaidām šinī jomā tiesu prakse nav liela.
