Pagājušajā nedēļā «Ziņas» iepazīstināja ar Augstākās tiesas Senāta spriedumu par šofera Valērija Pavlova atjaunošanu darbā Jelgavas Autobusu parkā.
Pagājušajā nedēļā “Ziņas” iepazīstināja ar Augstākās tiesas (AT) Senāta spriedumu par šofera Valērija Pavlova atjaunošanu darbā Jelgavas Autobusu parkā (JAP) un darba līguma noslēgšanu, kā arī ar JAP vadītāja, Jelgavas Domes un Latvijas Autopārvadājumu nozares arodbiedrības vadītāja nostāju.
Uzņēmuma vadība un tā kapitāldaļu īpašnieks – Jelgavas pašvaldība – uzskata, ka izdarīts viss, lai AT spriedums tiktu izpildīts. Taču JAP valdes locekļa rīkojumā par V.Pavlova atjaunošanu darbā un darba līguma projektā figurē 2005. gada 26. septembris, nevis 2003. gada 23. novembris, kā spriedusi tiesa. Arodbiedrība uzskata, ka vienreiz žonglēšana ar likumiem un faktiem būtu jāpārtrauc un jāievieš tiesiska sistēma.
“Ziņas” gribēja zināt arī Satiksmes ministrijas (SM) amatpersonu un ministra Ainara Šlesera nostāju par darba tiesisko attiecību atjaunošanu JAP ar visiem šoferiem, jo AT spriedums liecina, ka JAP pastāvošā pārvadājumu organizēšanas kārtība neatbilst likumam. Līdz šim SM pret JAP bijusi visai lojāla, lai gan tai kā pārvadājumu nozari uzraugošajai institūcijai nebija jāpieļauj pretlikumīga rīcība un vajadzēja teikt savu vārdu jau tūlīt pēc šoferu streika 2003. gada novembrī. Taču tas nav noticis.
Juridiski pārkāpumi
SM Sabiedrisko attiecību nodaļa atbildes vietā atsūtījusi Latvijas Autopārvadātāju arodbiedrībai doto atbildi uz tās pagājušā gada 20. oktobra vēstuli un Valsts civildienesta pārvaldei sniegto paskaidrojumu par šīs vēstules izskatīšanas gaitu. SM informē par apstiprinātajām Sabiedriskā transporta attīstības pamatnostādnēm no 2005. līdz 2014. gadam, kuru rezultātā sākta nozares reforma. Līdz ar Valsts maršrutu tīkla aģentūras izveidošanas koncepcijas apstiprināšanu pagājušā gada nogalē realizēta SM piekrītošo funkciju sabiedriskā transporta plānošanas un organizēšanas jomā un attiecīgo lietu nodošana valsts SIA “Autotransporta direkcija”. Tas izraisījis neprecizitātes saņemto dokumentu izpildes kontrolē, un atbilde uz arodbiedrības informatīvo iesniegumu nav dota likumā noteiktajā termiņā.
Arodbiedrības oktobra iesniegumā minētais SM un Autotransporta direkcijai adresētais 2004. gada 31. marta iesniegumā galvenokārt bijusi informācija par nelikumībām Jelgavas Domē un tās pašvaldības uzņēmumā JAP – licenču izsniegšanā, licenču kartīšu un maršruta atļauju izmantošanā. SM un Autotransporta direkcijai lūgts pārbaudīt licenču izmantošanas un izsniegšanas likumību. Savas kompetences ietvaros veicot pārbaudes, Jelgavas Domē patiešām atklāti atsevišķi juridiski pārkāpumi speciālo atļauju, licenču kartīšu un maršruta (reisu) atļauju izsniegšanā. Piesaistot Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, Dome brīdināta un tai uzdots sakārtot ar pasažieru pārvadājumu organizēšanu saistītos jautājumus atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Vēlāk Dome informējusi, ka izstrādāti un apstiprināti jauni saistošie noteikumi par pasažieru komercpārvadājumiem Jelgavas teritorijā, tādējādi novēršot konstatētos pārkāpumus.
Paskaidrojumā Valsts civildienesta pārvaldei papildus norādīts, ka arodbiedrības izklāstīto jautājumu loks attiecas uz darba tiesiskajām attiecībām. SM un Autotransporta direkcijai bija pienākums un tiesības iesaistīties konflikta starp JAP un arodbiedrību atrisināšanā tikai jautājumos, kas saistīti ar pasažieru pārvadājumu pakalpojumu organizēšanu un sniegšanu (piemēram, speciālās atļaujas, maršruta atļaujas nodošanas citam pārvadātājam fakta esamību vai neesamību).
Darba attiecības nav SM kompetencē
Par arodbiedrības iesniegumā minētajiem iespējamiem pārkāpumiem darba tiesisko attiecību un finanšu jomā SM un Autotransporta direkcija norādījusi, ka to pārbaude atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam un Administratīvā procesa likumam nav šo institūciju kompetencē. Tomēr SM 2004. gada sākumā (paskaidrojumā Valsts civildienesta pārvaldei norādīts 2003. gads – red.) lūgusi Valsts darba inspekciju (VDI) kā darba tiesiskās attiecības uzraugošo un kontrolējošo institūciju izvērtēt starp JAP un individuālajiem komersantiem noslēgtos līgumus par maršrutu tīkla apkalpošanu un pasūtījuma izpildi no darba tiesisko attiecību viedokļa. VDI norādījusi, ka vērtējumu par to, vai konkrētais darījums atzīstams par tiesisku, kā arī kādas tiesiskās attiecības dalībnieki vēlējušies nodibināt, var sniegt tiesa kā individuālu tiesību strīdu izskatīšanas institūcija.
Norādīts arī uz Darba strīdu likumu, kas individuāla tiesību strīda izšķiršanai paredz tiesības vērsties tiesā individuāla tiesību strīda pusēm, kā arī arodbiedrībām, kas bez īpaša pilnvarojuma drīkst pārstāvēt savus biedrus. Tādējādi arī SM un Autotransporta direkcija varētu vērtēt maršruta atļauju un licenču nodošanas citam pārvadātājam fakta esamību vai neesamību Jelgavas Autobusu parkā pēc kompetento iestāžu, šinī gadījumā tiesas, skaidrojuma saņemšanas.
It kā pārkāpumi ir un tomēr nav
Pēc arodbiedrības oktobra iesniegumā sniegtās informācijas SM, tiesa atzinusi, ka JAP konstatēts pārkāpums darba tiesisko attiecību organizēšanā, starp JAP un šoferi V.Pavlovu pastāvējušas darba tiesiskās attiecības. “Līdz ar to varam secināt, ka vienlaicīgi ar attiecīgā individuālā darba strīda atrisināšanu atrisināta arī līdz šim pastāvējusī viedokļu dažādība jautājumā par maršruta atļaujas un licences nodošanu citam komersantam jeb pārvadātājam, un varam konstatēt, ka JAP darbībā nav tikušas pārkāptas attiecīgās pasažieru pārvadājumu pakalpojumu organizēšanu un sniegšanu reglamentējošās tiesību normu prasības,” teikts SM valsts sekretāra Vigo Legzdiņa parakstītajā atbildē.
Jāuzsver, ka gan Augstākās tiesas Senāta, gan Zemgales apgabaltiesas Aizkraukles pastāvīgās sesijas tiesas spriedumā norādīts, ka starp šoferi un JAP noslēgtais līgums atzīstams par spēkā neesošu, jo ir vērsts uz pretlikumīgu saistību nodibināšanu. Proti, tas ir pretrunā likuma par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieku saimniecību un individuālo darbu definētajai individuālā darba jēgai. Turklāt V.Pavlovs kā individuālā darba veicējs nevarēja veikt pasažieru pārvadājumus bez speciālas atļaujas (licences), maršruta atļaujas un profesionālās kompetences sertifikāta. Šī sprieduma daļa vistiešāk attiecas uz SM un “Autotransporta direkcijas” kompetenci. Un atbilstoši ministrijas valsts sekretāra V.Legzdiņa paustajam šīm institūcijām bija pienākums un tiesības iesaistīties arodbiedrības un JAP konflikta risināšanā.
Arī janvārī lielais JAP neapkalpoto reisu īpatsvars tika skaidrots atšķirīgi. JAP vadība to pamatoja ar šoferu pēcsvētku slimībām, bet šoferi atzina, ka viņus neapmierina norēķinu kārtība un augošie koeficienti. Ministrijai šīs pretrunas bija jāizvērtē dziļāk.
“Ziņas” atkārtoti nosūtīja aicinājumu SM sniegt nepārprotamu atbildi, vai tā raudzīsies, kā tiek risināts jautājums, lai JAP nepastāvētu pretlikumīgas saistības, kā arī darīt zināmu ministra A.Šlesera nostāju.
Kam izdevīgs trešais spēks
Redakcija saņēmusi JAP valdes locekļa Pētera Salkazanova atklāto vēstuli “Jelgavas Autobusu parks – mīti un patiesība”, kas publicēta šīsdienas numura 2. lappusē. Tajā pieminēts, ka “Ziņās” dažādos aspektos aprakstīta JAP darbība. Vēstules noslēgumā valdes loceklis jautā, kas ir patiesie V.Pavlova un “arodbiedrības” rīcības motīvi un vai nav taisnība plašsaziņas līdzekļos jau rakstītajam, ka pret JAP sākts mērķtiecīgs, informatīvs karš, lai izdevīgā brīdī vērtīgo kumosu par sviestmaizi atdotu “prihvatizācijai” vietējiem vai ārvalstu tīkotājiem?
Acīmredzot P.Salkazanovs domājis janvāra beigās žurnāla “Nedēļa” baumu rubrikā ievietoto ziņu “Atkal negaisa mākoņi pār Zemgales līdzenumiem?”. Tajā paustas aizkulišu runas, ka atkārtojas īsi pirms pēdējām pašvaldību vēlēšanām piedzīvotā situācija Jelgavā. Toreiz Tautas partijas pārstāvji iniciēja skandālu ap iespējamām nelikumībām Siltumtīklos. Nu izvēlēts jauns objekts – JAP, kur it kā valda pāri plūstošas nejēdzības. “Oranžo” nelabvēļi apgalvojot, ka Siltumtīklu gadījumā paralēli cīņai pret “zaļzemnieku” vadību īstais motīvs bijis arī solījums sakārtotos Siltumtīklus vēlāk nodot Francijas uzņēmumam “Dalkia”. Savukārt JAP esot piesolīts franču uzņēmumam “Connex”. Nākamajā žurnālā pausts, ka no Jelgavas pašvaldības nākušo baumu saceltās jezgas sakarā premjers Jelgavas mēru sabāris par gaisa jaukšanu.
Jāpiebilst, ka kāda neredzamā trešā spēka piesaukšana JAP un pašvaldībai raksturīga kopš problēmu sākuma ar šoferiem 2003. gada vasarā. Tas ir vienkāršāk, nekā problēmas atrisināt pēc būtības. Arī tiekoties ar deputātiem, P.Salkazanovs saistībā ar gaidāmo pārvadājumu reformu un konkurences palielināšanos minēja franču uzņēmumu “Connex”, kas jau ienācis Igaunijā, Polijā, Somijā, Bulgārijā, Čehijā. Savukārt pirms tam stāstītais par būtisko JAP pamatkapitāla palielināšanu un aicinājums pašvaldībai ar vēl vērienīgāku atbalstu stiprināt uzņēmumu, vedināja uz domām par uzņēmuma vērtības celšanu, lai izdevības gadījumā neatteiktos no iespējamās pārdošanas.
***
Lasītāji redakcijā interesējušies par Jelgavas Policijas pārvaldē pagājušā gada oktobrī par iespējamām nelikumīgām darbībām JAP ierosinātā kriminālprocesa virzību. Ekonomikas policijas pārvalde informē, ka 27. februārī kriminālprocess nosūtīts Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldei, jo izmeklēšanas gaitā atklājušies pārkāpumi, kas piekritīgi šai institūcijai.
