Izdzirdot, ka digitālā virszemes tīkla nodrošināšana Latvijā tiks nodota privāta komersanta rokās (nevis vadīta un subsidēta ar valsts atbalstu), ir patiess prieks un gandarījums! Tas rada konkurējošāku vidi arī citām platformām – kabelim un satelītam. ES skaidri definējusi, ka pārejai no analogās TV uz digitālo jābūt balstītai uz neitralitātes principiem gan komerciāli, gan tehnoloģiski. Tas nozīmē, ka jābūt pārstāvētām visām izplatīšanas formām, lai izvairītos no jebkādas monopola situācijas. Monopola stāvoklis ne vien iznīcina konkurenci, bet arī vairumā gadījumu diktē cenas, kas tādējādi ietekmē gala lietotāju, tas ir, TV skatītāju.Daudz tiek diskutēts par digitālās TV ieviešanu, tomēr bieži tiek aizmirsts vai netiek pieminēts, ka jau vairākus gadus digitālā apraide ar satelīta palīdzību aptver visu Latviju. ES noteic, ka pārslēgšanai uz digitālo TV jānotiek līdz 2012. gadam. Latvijā pilnīgi pārtraukt analogo TV signāla raidīšanu sola 2011. gada 1. decembrī. Taču nav noteikts, ka digitālajam risinājumam jābūt virszemes. Tā, piemēram, vairums ES valstu izlēmušas veidot virszemes tīklu, bet dažas ļoti veiksmīgi gan no konkurences, gan tehnoloģiskās neitralitātes puses ieviesušas kombinēto risinājumu. Konkrētajos gadījumos lēmums, kuru platformu izmantot, nodots gala lietotājam jeb skatītājam, un valdība vienādi subsidēja gan digitālo virszemes, gan digitālo satelīta uztveri. Piemēram, Slovākijā gala lietotājam izdevumi par digitālo virszemes TV iekārtu bija tādi paši kā satelīta iekārtai.Viens no izaicinājumiem ir izglītot ikvienu, it īpaši skatītāju, par to, ko nozīmē pāriešana digitālajā TV formātā. Būtiski, ka sabiedrībai par to tiek skaidrots neitrāli, viegli saprotami. Patērētājam jāzina, ko viņš iegūs no digitālās TV un kādas ir katras apraides formas priekšrocības. Tā skatītājs izvēlēsies sev vispiemērotāko risinājumu. Lai cilvēki saprastu tehniski sarežģīto informāciju par digitālo TV, Zviedrijā bija pieejams portāls ABC formātā par visiem pārraides veidiem. Kopš 2008. gada jūlija arī Latvijas iedzīvotāji portālā www.satellite.lv var iepazīties ar nosacījumiem, lai redzētu digitālo TV. Informācijas izplatīšanas kontekstā nevajadzētu aizmirst, ka virszemes ciparu apraides ieviešana skars ļoti lielu skaitu mājsaimniecību – ap 450 tūkstošu –, tādēļ izvēlētajam risinājumam jāsasniedz arī visattālākās Latvijas vietas. 2007. gadā televīzijas signālu ar satelītu Latvijā uztvēra 112 800 mājsaimniecību, šogad – 138 00. No tām pērn digitālā formātā satelīttelevīziju skatījās 59 200, bet šogad – 61 500 mājsaimniecību, kas liecina par tendenci – arvien aug satelīttelevīzijas skatītāju skaits.Laikā, kad jau vairākus gadus eksistē digitālā TV un arvien straujāk ienāk jaunās tehnoloģijas, piemēram, HDTV (augstas izšķirtspējas TV), un citi platjoslu pieprasījuma pakalpojumi, esmu pārliecināta, ka satelītam būs svarīga loma Latvijā un lēmuma pieņēmēji, kā arī skatītāji izdarīs abiem piemērotu izvēli valsts nākotnes attīstībai. Viena lieta ir skaidra – digitālā TV (dažādās platformās) Latvijā būs!
