Slāvu gadskārtu tradīcija Masļeņica – pavasara sagaidīšana – notiek pirms pareizticīgo gavēņa. Krievijā šie svētki tiek svinēti nedēļas garumā. Glūdas pagastā šī paraža kopta jau trīs gadus, taču, protams, ne gluži nedēļu.
Slāvu gadskārtu tradīcija Masļeņica – pavasara sagaidīšana – notiek pirms pareizticīgo gavēņa. Krievijā šie svētki tiek svinēti nedēļas garumā. Glūdas pagastā šī paraža kopta jau trīs gadus, taču, protams, ne gluži nedēļu. Līdz šim radošo iniciatīvu par pasākumu uzņēmās Nākotnes kultūras nama folkloras kopa “Slavjanočki”, bet šogad tā pieder Glūdas pagasta slāvu kultūras biedrībai “Rodņik”.
Pateicoties Īpašu uzdevumu ministra sekretariāta sabiedrības integrācijas lietās atbalstītam projektam, pasākums risinājās ne tikai Glūdas pagasta Nākotnē, bet arī Ozolnieku novada Ānē, kur dzīvo salīdzinoši daudz slāvu tautību pārstāvju.
Saīsinātajā Masļeņicas variantā tika iekļauts stāstījums par tās norisi slāvu zemēs. Tur notiekot tā: pirmajā dienā – atklāšana un “čučelas” izgatavošana, otrajā – “zaigriš” – sākas priecāšanās, trešajā dienā, kuru sauc “lakomka”, tiek ceptas pankūkas. Tad znoti iet pie savām sievasmātēm uz cienastu, ceturtajā dienā, kuras nosaukums ir “širokij četverg”, notiek spēles, rotaļas, cīņas, ciemošanās, vizināšanās pajūgos. Piektajā dienā sievasmātes dodas pie znotiem. Meitu vīri dāvina lakatu vai kleitu. Sestā diena – “zalovkini pasidjeli”. Tad darbība norisinās telpās. Galvenais tajā ir līgavu noskatīšana. Svētdien piemin mirušos, cits citam lūdz piedošanu, atvadās no ziemas, dedzina “čučelu”. Tas viss simbolizē mieru un ziemas prom iešanu.
Kā atzina Nākotnes kultūras nama vadītāja Amanda Straume, Ānē cilvēki bija sanākuši vairāk, nekā nākotnieki savā pirmajā “viesturnejā” bija cerējuši. Krievu romanču laikā tautiešu sirdis un balsis vienojušās, un pasākums izvērties sirsnīgs. Pēc sadziedāšanās pie Ānes sporta nama notika pankūku ēšana un spēles. Iztrūka tikai sievasmāšu apdāvināšanas, znotu mielošanas un līgavu noskatīšanas. Varbūt nākamgad?
