Zemnieki pārmet ministrijai ilgtermiņa taktikas trūkumu un nespēju ES valstu vidū rast sabiedrotos.
Situācija Latvijas lauksaimniecībā turpmāk būs stabila, un lēmumi, kas pieņemti Eiropas Komisijā (EK) kopējās lauksaimniecības politikas «veselības pārbaudē», to nepasliktinās, tā pēc ES lauksaimniecības ministru sanāksmes 19. un 20. novembrī Briselē norādījis zemkopības ministrs Mārtiņš Roze.Mērķi atlikti apzinātiMinistrs pauž pārliecību, ka naudas Latvijas lauksaimnieku atbalstam nekļūs mazāk, informē Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa. Lai arī kardinālas izmaiņas EK nostājā Latvijai ar savu pozīciju nav izdevies ieviest, panāktas vairākas mūsu valsts lauksaimniecībai pozitīvas lietas.«Svarīgākā vienošanās, kas panākta sanāksmē Briselē, ir deklarācija par to, ka EK un Eiropas Padome pārskatīs lauksaimniecības tiešo maksājumu sistēmu un pastāvošās atšķirības ES dalībvalstu starpā, lai veidotu jaunu lauksaimniecības politiku nākamajā plānošanas periodā,» skaidro M.Roze. «Par to, ka šādam pavērsienam Brisele nepiekritīs jau nākamajā gadā, mēs nepārprotami tikām brīdināti, tāpēc to kā mērķi izvirzījām uz 2013. gadu un to esam panākuši.»Zūdot iespēja uz vienlīdzīgiem nosacījumiem Savukārt lauksaimnieku lielākā aizstāvības organizācija biedrība «Zemnieku saeima» par zemkopības ministra un viņa vadītās ministrijas ierēdņu aktivitātēm nav tik cerīga. Biedrības priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja uzsver: «Latvijas pārstāvjiem teju nevienā jautājumā nav izdevies aizstāvēt savas pozīcijas. Mūsu lauksaimnieku galvenā interese ir tiešo maksājumu izlīdzināšana Eiropā. Šajā jautājumā bija jāpanāk vienošanās sākt sarunas, taču Latvijas puse tam nav savākusi pietiekamu skaitu sabiedroto. Tāpēc 2010. gadā netiks sāktas sarunas par maksājumu izlīdzināšanu, tādējādi zūdot iespējai panākt vienlīdzīgus nosacījumus arī no 2013. gada.» Jāatgādina, ka Latvijas lauksaimnieki saņem vismazākos atbalsta maksājumus visā savienībā, trīs reiz mazākus nekā vidēji ES. Tikmēr M.Roze kā būtisku panākumu min to, ka no 2010. līdz 2012. gadam Latvijas tiešo maksājumu aploksne tiks palielināta par 1,45 miljoniem eiro (1,01 miljoniem latu) gadā. Ir atviegloti atbalsta pasākumi pārejai no saistītajiem uz atdalītajiem maksājumiem piena un liellopu gaļas nozarēs, dodot valstij izvēli tās atbalstīt, paredzot 3,5 procentu apmēru no tiešo maksājumu aploksnes, kas Latvijas gadījumā ir 5,1 miljons eiro (3,58 miljoni latu) apmērā katru gadu.Palielinās piena kvotu skaituPagarināts saistīto maksājumu piemērošanas periods sēklām, kartupeļu cietes ražotājiem un linu pirmapstrādātājiem līdz 2012. gadam. Samazināts savstarpējās atbilstības prasību skaits par astoņām prasībām, lai lauksaimnieki varētu saņemt tiešos maksājumus, kā arī jaunajām dalībvalstīm uz 2013. gadu atlikta labturības prasību izpildes sasaiste ar tiešajiem maksājumiem.Kā uzsver M.Roze, būtisks ieguvums ir arī tas, ka progresīvā modulācija attiecināta tikai uz saimniecībām, kuras saņem tiešos maksājumus vairāk nekā 300 000 eiro gadā. Panākta vienošanās, ka līdz 2013. gadam piena kvotas tiks palielinātas par vienu procentu katru gadu. Turpmāk ražotājam būs jāizpilda 85 procenti piešķirtās piena kvotas, lai visas neizpildītās kvotas vai tās daļas neieskaitītu valsts rezervē.
