Pašvaldība un tās kapitālsabiedrība NĪP izvairīgi atbild uz jautājumiem par simtgadīgas ēkas uzturēšanu, taču nekautrējas par apsaimniekošanu prasīt apjomīgas summas.
Rožu ielā 1/3 blakus viena otrai atrodas divas pēc izskata līdzīgas ēkas. To iedzīvotāji zina teikt, ka vairāk nekā 100 gadu vecajos divstāvu koka namos pēdējo 11 gadu laikā apsaimniekošanas firma SIA «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde» (NĪP) veikusi šādus darbus: ar pašvaldības vadības gādību nodrošināta ūdensapgāde, tādējādi vairs nav jāizmanto pagalmā esošais brīvkrāns; šogad ierīkota kanalizācija; divās no abu māju vairākām kāpņu telpām nomainīta elektroinstalācija.Pēdējo gados tikai pēc tam, kad iedzīvotāji sāka NĪP pieprasīt, ko uzņēmums darījis māju labā, reizi vai divas gadā atbraucot skursteņslauķis, kas «izbagarējot» skursteni, bet dūmenis tāpat esot ļoti sliktā stāvoklī, tādēļ apkures sezonas laikā vilkme vāja, mājokļos nākot dūmi.Kā «Ziņām» stāsta kāda Rožu ielas mājas iedzīvotāja, kas jau iepriekš paudusi satraukumu par ēkas stāvokli, vairāk nekā gada laikā maz kas mainījies. Nama koka pamatne iedzīvotāju acu priekšā trun, koplietošanas telpās remonts nav veikts gadu desmitiem, dzīvokļu saimnieki par savu naudu kopīgajās tualetēs ar celtniecības putām aizdarījuši spraugas, lai ziemā podos neaizsalst ūdens, kāpņu telpās griesti sāk iebrukt, ārdurvis – teju neizmantojamas. Neko nedara, bet parāds augPašlaik apsaimniekošanas maksa abos teju vai graustos noteikta 0,4404 lati par kvadrātmetru. Nelielam vienistabas dzīvoklim tas ir gandrīz 15 latu mēnesī. Ņemot vērā, ka pēdējos gados maksa tik strauji augusi, dzīvokļu īpašnieki lūdza NĪP valdes locekli Juris Vidži izskaidrot pamatojumu īres maksas palielinājumam, atskaiti par visiem paveiktajiem darbiem no 2007. līdz 2008. gada septembrim. Viņi vēlējās arī rakstiski uzzināt māju ieņēmumu un izdevumu bilanci līdz šā gada jūlijam. Iesniegumu parakstījuši visu dzīvokļu īpašnieki. Atbildes vēstulē J.Vidžis skaidro, ka apsaimniekošanas maksa bijusi jāceļ, jo augusi minimālā alga, kā arī tādēļ, ka sadārdzinājušies apsaimniekošanas izdevumi. Kādi ieguldījumi abās mājās veikti, J.Vidžis atbildē nav minējis, taču nobeigumā piebildis, ka to bilance ir negatīva – izdevumi ieņēmumus pārsnieguši par 2879 latiem, un šo summu iedzīvotāji ir parādā Nekustamā īpašuma pārvaldei. No NĪP 22. septembrī saņemtajā vēstulē, kas izsūtīta 12. septembrī, iedzīvotāji nav saņēmuši atbildes uz saviem jautājumiem pēc būtības. No domes savukārt atbilde vispār nav pienākusi.Ko sarakstē paskaidro NĪPTādēļ «Ziņas» 30. septembrī rakstiski nosūtīja jautājumus pašvaldības izpilddirektora vietniekam Vilim Ļevčenokam, lūdzot konkrēti un pēc būtības izskaidrot pēdējos gados NĪP veiktos ieguldījumus abos Rožu ielas 1/3 namos. Tika lūgts sagatavot atbildes uz katru jautājumu, jo iedzīvotājiem, kuri mitinās šajās mājās, nav vajadzīgi liriski spriedelējumi no virknes par nodokļu maksātāju naudu uzturētām pašvaldības amatpersonām, bet gan konkrētas atbildes un risinājumu varianti.Uz atgādinājumu par nesaņemto atbildi otrdien, 21. oktobrī, Jelgavas pašvaldības izpilddirektora vietnieks Vilis Ļevčenoks paskaidroja, ka NĪP «atrodas Jelgavas pašvaldības pārraudzībā, bet tā nerisina ikdienas darba jautājumus». Tomēr atbilde, kas akceptēta pašvaldībā, no NĪP valdes locekļa J.Vidža tika saņemta. Tā kā, iedzīvotājuprāt, J.Vidža atbildes neizskaidro abos namos samilzušās apsaimniekošanas problēmas, bet V.Ļevčenoks šo situāciju atteicās komentēt, «Ziņas» publicē pašvaldībai nosūtītos jautājumus un nerediģētas uz tiem saņemtās NĪP valdes locekļa (J.V.) atbildes. Kāda bijusi apsaimniekošanas maksas dinamika Rožu ielas 1/3 mājās pēdējos gados, sākot no 2000. gada? Kuros laikos un kā augusi apsaimniekošanas maksa?J.V. Dzīvojamās mājas Rožu ielā 1/3 pirmajā celtnē ir 13 dzīvokļi, otrajā celtnē ir deviņi dzīvokļi, no tiem privatizēti pieci. Zināmu laiku apsaimniekošanas maksu noteica dome, līdz 2000. gada 1. janvārim tā bija 0,053 lati par kvadrātmetru, pēc tam – 0,0927 lati. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem nr.135 no 2007. gada 1. maija aprēķinātā apsaimniekošanas maksa bija 0,3050 lati kvadrātmetrā, bet no 2008. gada 1. janvāra – 0,4404 lati par kvadrātmetru. Kāda ir abu māju dzīvojamā platība, un cik lielu apsaimniekošanas maksu NĪP mēnesī iegūst no šiem namiem?J.V. Informāciju par dzīvojamās mājas Rožu ielā 1/3 dzīvojamo platību var saņemt Jelgavas Zemesgrāmatas nodaļā. Kādus ieguldījumus abās mājās NĪP veikusi kopš 2000. gada? Lūgums precīzi minēt izdarītā laiku un apjomu. Zināms, ka pašlaik māju bilance ir negatīva, iedzīvotāji parādā NĪP divarpus tūkstošus latu. Kā šī summa veidojusies? Ja veikti ieguldījumi, vai tie ir pierādāmi? Vai arī atkārtojas pagājušās vasaras gadījums, kad NĪP mēģināja no simtiem dzīvokļu īpašnieku nelikumīgi piedzīt milzīgas naudas summas, kuru izlietojumu NĪP nevarēja pierādīt, jo nav atbilstoši kārtota dokumentācija?J.V. Katru gadu februārī – aprīlī tiek rīkotas dzīvokļu īpašnieku un īrnieku kopsapulces, kurās tiek sniegtas atskaites par iepriekšējā gada bilanci un nepieciešamajiem izdevumiem. Divas reizes gadā tiek pārbaudīti un tīrīti dūmvadi.Mājas koka konstrukcijas ir satrunējušas, notekcauruļu nav, koplietošanas telpas kritiskā stāvoklī, skursteņi gandrīz neekspluatējami, mājās ir vairāk par 70 procentiem gaisa mitruma, koplietošanas tualetēs logi pusizsisti, tādēļ ziemā aizsalst caurules, elektroinstalācija apdraud iedzīvotājus, nupat pagalmā pārliktas kanalizācijas caurules, bet «Jelgavas ūdens» «speciālisti» to izdarījuši tā, ka tagad ik pēc divām dienām brauc un risina aizdambējuma problēmas, jo acīmredzot ierakto cauruļu slīpums nav atbilstošs. Apsaimniekošanas maksa ir gandrīz puslats par kvadrātmetru. Lūdzu, izskaidrojiet, kāda ir saistība starp augsto apsaimniekošanas maksu un NĪP [ne]padarītajiem darbiem?J.V. Par dzīvojamās mājas tehnisko stāvokli un atjaunošanas remontdarbiem atbild dzīvokļu īpašnieki. Apsaimniekotājs izpilda dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmumus, kuros ir noteikts, kādus darbus nolemts veikt un kāds ir finansējums to īstenošanai. Kādi ir plāni par ieguldījumu veikšanu tuvākā gada laikā?J.V. Dzīvokļu īpašnieki vairākkārt aicināti, lai tiem izskaidrotu iepriekšējos gados uzskaitītos izdevumus nekustamā īpašuma uzturēšanai, nevis tikai izpildītos remontdarbus. Līdz šai dienai apsaimniekotājs nevienu nav sagaidījis. ***Tā kā no atbildēm redzams, ka tās pat minimāli neizskaidro apsaimniekošanas procesus abos Rožu ielas namos, «Ziņas» lūdza vēlreiz sagatavot atbildes uz daļu jautājumu. J.Vidžis sākotnēji apliecināja, ka atbildes tiešām gatavo. Uz «Ziņu» atgādinājumu sniegt komentāru pirmdien, 10. novembrī, J.Vidžis e-pasta vēstulē atbild: «Lūdzam apliecināt, kuru dzīvokļu īpašnieku vārdā Jūs jautājat? Katras mājas ieņēmumu – izdevumu atskaite attiecas tikai uz dzīvokļu īpašnieku un apsaimniekotāju. Ja Jūs varat iesniegt dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmumu par pilnvarojumu pārstāvēt tos apsaimniekošanas procesā, tad, lūdzu, ierodieties, un mēs Jums detalizēti izskaidrosim mājas ieņēmumu un izdevumu vēsturi no 1998. gada.»Acīmredzot publiski NĪP nav gatava atbildēt, kur šo gadu laikā izlietojusi tūkstošiem latu, ko iedzīvotāji apsaimniekošanas uzņēmumam samaksājuši.
