Sēž ligzdā stārķa tēvs ar dēlu. Dēls visu laiku raud, bet tēvs mēģina viņu mierināt: «Neraudi, tava māmiņa atgriezīsies. Viņa tikai iznēsā cilvēkiem bērnus un dara viņus laimīgus.».
Sēž ligzdā stārķa tēvs ar dēlu. Dēls visu laiku raud, bet tēvs mēģina viņu mierināt:
«Neraudi, tava māmiņa atgriezīsies. Viņa tikai iznēsā cilvēkiem bērnus un dara viņus laimīgus.»
Nākamajā dienā tēva kārta strādāt. Māte ar dēlu sēž ligzdā, dēls atkal raud, bet māte viņu mierina, sacīdama: «Neraudi, tētis drīz atgriezīsies, viņš nes prieku jaunajiem vecākiem.»
Pēc divām dienām stārķu vecāki izbijušies – dēla visu nakti nav ligzdā. Īsi pirms saullēkta pazudušais atgriežas un uz vecāku jautājumiem par prombūtnes iemesliem atbild:
«Ai, biju aizlidojis studentus pabaidīt!»
Visus bērnus, kas nav atrasti kāpostu laukā, protams, ir atnesis stārķis,
tāpēc latviešiem šis putns vienmēr bijis īpaši mīļš. Mūsu zemē vēl diezgan kuplā skaitā sastopami arī melnie stārķi, kas citur pasaulē jau kļuvuši par retumu.
Vai mēs iemācīsimies Latvijā sastopamos putnus pasaudzēt un nepakļaut iznīcībai?
No 30. septembra līdz 1. oktobrim ir Putnu dienas. Ikviens aicināts šajā laikā
sūtīt savus novērojumus uz Latvijas Ornitoloģijas biedrību, bet tos, kas vēl nav mēģinājuši interesēties par putniem un pētīt tos, šī publikācija varbūt rosinās to darīt. Dažādās zemeslodes vietās atrodas simtiem ornitoloģijas staciju, kurās gan zinātnieki, gan amatieri katru gadu novēro vienu no interesantākajām un būtiskākajām norisēm putnu dzīvē
migrāciju, kas vēl līdz šim glabā daudz noslēpumu. Ornitologi joprojām cenšas
vispusīgi izpētīt šo procesu.
Baltijas jūras piekraste jau izsenis pazīstama kā ļoti piemērota vieta putnu migrācijas pētījumiem. Arī Jelgavā un tās rajonā ir vietas, kur mājo retas putnu sugas.
Mums ir savs ornitologu pulciņš, kas cenšas tos apzināt.
