Zemnieku saimniecība «Rudeņi» atrodas Sesavas pagastā, un tās bagātība ir 64 govis un vairākas telītes.
Zemnieku saimniecība «Rudeņi» atrodas Sesavas pagastā, un tās bagātība ir 64 govis un vairākas telītes. Šī saimniecība trīs reizes piedalījusies akciju sabiedrības «Rīgas Piena kombināts» (RPK) rīkotajā konkursā «Kvalitatīva piena ražošana» grupā ar 200 līdz 300 tonnām piegādātā piena un visas reizes guvusi pirmo godalgu. Par to, cik lielā mērā veiksmes ķīla ir ieguldītais darbs un kā dzīvo gotiņas Rudeņos, stāstīja laipnā saimniece Jolanta Knope.
Rezultāti saimnieci pilnībā apmierina
Pērn Rīgas Piena kombinātam zemnieku saimniecība «Rudeņi» nodevusi vairāk nekā 307 tonnas augstākās kvalitātes piena. Vidējais izslaukums no saimniecības Holšteinfrīzes raibaļām ir 7019 kilogramu, bet vispienīgākā govs Dimza devusi 8690 kilogramu baltā, veselīgā dzēriena gadā. Saimniece ar šiem rezultātiem ir pilnībā apmierināta. Viņa uzsvēra, ka īpaši necentīsies iegūt lielāku izslaukumu. Šim lēmumam par pamatu lielā mērā ir tas, ka valsts atbalsta maksājumi tiek piemēroti govju skaitam, nevis izslaukumam un tā kvalitātei, tā nestimulējot zemniekus iegūt pēc iespējas vairāk augstvērtīga piena.
«Rudeņu» Holšteinfrīzes govīm ir noņemti ragi, lai tās nesavainotu viena otru. Jolanta Knope sacīja, ka šīs šķirnes govis ir ēdelīgas un pienīgas, mierīgas un izturīgas.
Fermas modernizācija ir neizbēgama
Saimniece uzsvēra, ka līdzšinējā darbība bijusi visai veiksmīga, pateicoties lopbarībai, ko dod govīm, labiem slaukšanas aparātiem un, protams, cilvēkiem. Saimniecībā nodarbināti deviņi algoti strādnieki, kas jau sen iemantojuši saimnieku uzticību, jo īpaši fermas pārzine Ineta Zālīte, kas lieliski vadot ikdienas darbu fermā.
Slaukšana notiek ar firmas «Westfalia» aparātiem. Tiem ir silikona gumijas, tehnika tiek mazgāta mehāniski, strādājot ar to, ir laba darba kvalitāte un citas priekšrocības salīdzinājumā ar citu firmu ražojumiem. Protams, tehnisko iekārtu slaukšanai uzreiz iegādāties nebija pa spēkam, jo aparāti ir visai dārgi. Tādēļ saimniecei sakrājušās dažādas atmiņas par grūto laiku pirms fermas modernizācijas. Pašreiz visas govis izslauc viena slaucēja caurmērā divās stundās. Dienā tiek iegūta aptuveni viena tonna piena. Kā teica saimniece, tādam produkcijas daudzumam pašreizējā piena dzesēšanas iekārta ir kļuvusi par mazu, tātad jāgādā jauna. Bet tai jāatlicina 4000 latu.
Lai piens būtu kvalitatīvs, tas nekavējoties pēc izslaukšanas tiek nogādāts dzesētājā. Tā netiek radīta labvēlīga vide baktēriju attīstībai.
Pašlaik govis tiek turētas nepiesietas. Aploku norobežo elektriskais gans, taču blakus pastāvīgi uzturas arī cilvēks.
J.Knope stāstīja, ka izslaukums sācis palielināties, kad ņēmušies gatavot skābsienu. Tā kā pie fermas pieder 70 hektāru zemes, saimnieki ar barību lopiņus spēj nodrošināt paši. Pašlaik govis kāri gremo kamolzāli.
«Izteiktu slimību raibaļām, paldies Dievam, nav bijis, bet nelielas tesmeņu problēmas beidzās, līdz sākām slaukt piena vadā,» piebilda J.Knope. Saimniece var lepoties ar to, ka pat pirmpiene viņas ganāmpulkā dod 8000 kilogramu piena gadā. Problēmas pašlaik esot ar govju apsēklošanu.
Rīgas Piena kombināts strādā skaisti
Visu darbības laiku «Rudeņos» iegūtais piens aizceļo uz akciju sabiedrību Rīgā. Tur iepirkuma bāzes cena par tonnu piena ir 95 lati, taču J.Knope cer sagaidīt uzņēmuma solīto cenas kāpumu. «Pašlaik nevaram riskēt pārkārtot sadarbību un pāriet pie kāda cita pārstrādāja,» piebilda J.Knope. Turklāt sadarbība ar RPK esot ļoti patīkama, jo Rīgas uzņēmuma darbinieki pret piena piegādātājiem izturoties ar cieņu, viņi vienkārši strādājot skaisti.
Kas darbojas, tas saredz nākotni
«Rudeņu» saimniece pauda viedokli, ka pašreiz piena iepirkuma cena ir gaužām zema, un, lai piena lopkopība būtu izdevīga, ganāmpulkā jābūt vidēji 40 govīm ar vidējo izslaukumu 4000 kilogramu gadā.
Vēl jāpasaka, ka līdzās veiksmīgajai lopkopībai saimniecībā normāli strādā arī augkopības nozare: tiek audzēta labība un cukurbietes. Bet tas vairāk ir «Rudeņu» saimnieka Pētera Knopes pārziņā, lai gan visas saimniekošanas lietas tiek apspriestas un izlemtas kopā. Tā, abi saimnieki ir sašutumā par zemo graudu iepirkuma cenu, ko sola pārstrādes uzņēmumi, dusmas izsauc arī lauksaimniecības politika valstī vispār, kas būtībā esot tāda kā zemnieku ķengāšana. Jāpiebilst, ka līdzīgu viedokli pauduši daudzi citi «Ziņu» aptaujātie zemnieki.
«Tā kā, pastāvot pašreizējām piena cenām, vēl tomēr kaut ko var iesākt, nākotnē plānoju palielināt ganāmpulku, jo mūsu ferma ir piemērota 200 govju turēšanai,» piebilda J.Knope.
