Kādās viesībās namamāte pusdienu galdā pasniedza sautējumu, kas izrādījās ļoti rūgts. Ēdienā bijuši pašu audzēti dārzeņi.
Kādās viesībās namamāte pusdienu galdā pasniedza sautējumu, kas izrādījās ļoti rūgts. Ēdienā bijuši pašu audzēti dārzeņi. Atklājies, ka vainīgs ir kabacis, kas ņemts tajā pašā dobē, kur citi saldie dārzeņi.
Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centra augkopības speciālists Māris Narvils skaidroja, ka nevar vainot sēklu pārdevēju, jo rūgtums svešapputes gurķu šķirnēm nav raksturīgs.
Šogad ir labvēlīgi apstākļi dažādu slimību attīstībai kabačos. Starp tām ir kāda, kas var izraisīt augļu rūgtumu. Protams, kad kabacis jau apēsts, ļoti grūti apgalvot, ka tieši tā bijusi vainīga, jo pastāv iespēja, ka arī cita (reta) slimība vai to kombinācija var izraisīt rūgtumu, tā M.Narvils.
Iespējams, ka šajā gadījumā dārzenim kaitējušas ķirbjaugu iedegas (Colletotrichum orbiculare). Slimība var bojāt visas augu daļas, tajā skaitā augļus. Uz stublājiem un augļiem izveidojas iegrimuši vadaudu plankumi, kas pārvēršas brūcēs. Mitrā laikā uz plankumiem attīstās oranži sārtas slimību ierosinātājas sēnes konīdiju kolonijas. Tādējādi auglis zaudē garšas īpašības un kļūst rūgts. Uz slimajām lapām izveidojas dzeltenīgi brūni, ieapaļi, palieli plankumi ar sēnes augļķermeņiem. Atmirušie audi plaisā un izdrūp.
Slimība attīstās arī uzglabāšanas laikā. Ierosinātāji saglabājas gan augsnē, gan uz augu atliekām, gan uz sēklu virsmas. Arī pēdējais faktors ir jāņem vērā, ja pirkta nekodināta sēkla.
Kā izvairīties no šīs slimības? Jāievēro augmaiņa, augu atliekas rūpīgi jāiestrādā vai jāsavāc un jāiznīcina. Pārējos pasākumus ir grūti veikt lielās lauka platībās. No ķīmiskajiem augu aizsardzības līdzekļiem var izmantot ditānu M45 – 2,0 kg/ha. Maksimāli sezonā ķīmisko vielu drīkst izsmidzināt trīs reizes.
