«Mamma gatavo vakariņas, uzkopj māju un auklē mazo māsu, bet tētis remontē mašīnu, skatās televizoru un lasa avīzes, bērni līdz 18 gadiem var nedarīt neko, jo ir vecāku aprūpē,» savā ģimenē sadalītos pienākumus uzskaita Jelgavas 4. vidusskolas jaunieši.
“Mamma gatavo vakariņas, uzkopj māju un auklē mazo māsu, bet tētis remontē mašīnu, skatās televizoru un lasa avīzes, bērni līdz 18 gadiem var nedarīt neko, jo ir vecāku aprūpē,” savā ģimenē sadalītos pienākumus
uzskaita Jelgavas 4. vidusskolas jaunieši. Viņu spriedums par dzimumu līdztiesību pagaidām šķiet uzjautrinošs, bet ne noraidošs. Interese rodas pakāpeniski, ieklausoties lektoru stāstītajos piemēros.
Kāds darbs, tavuprāt, jādara mammai, tētim, brālim vai māsai, jauniešiem jautāja Eiropas Jaunatnes cilvēktiesību sadarbības tīkla dalībnieks Kaspars Zālītis. Viņš kopā ar kolēģi Aigu Grišāni vakar bija ieradies Jelgavas 4. vidusskolā, lai ar 10. un 11. klašu audzēkņiem diskutētu par dzimumu līdztiesības jautājumiem. Aiga sāk ar atgadījumu, kad sievietei, kas vēlas iznomāt automašīnu, palūgts veikt testa braucienu. Tajā pašā laikā puisim tas netika prasīts. Vai tā ir diskriminācija? Kaspars atgādina, ka vēsturiski ļoti senā pagātnē vīrietis bijis ģimenes apgādnieks, bet sieviete netika saudzēta, liekot viņai radīt pēcnācējus vienu pēc otra. Mūsdienās ir citādi – abi dzimumi ir jāsaudzē, lai dzimtu un augtu veseli bērni. Turklāt arī vīriešiem ir tādas pašas tiesības audzināt bērnus kā sievietei.
Lektori stāsta, ka dzimumu vienlīdzība Latvijā kļūst sabalansēta un laiks, kad vīrietis sabiedrībā ieņēmis noteicošo lomu, pagājis. Ir jomas, kur manāms vīriešu pārsvars, bet ir arī pretēji – piemēram, Latvijas Valsts prezidente un arī Saeimas priekšsēdētāja ir sieviete, Ministru kabinetā no 16 ministriem 11 ir vīrieši, bet valsts sekretāru sadalījums ir proporcionāli vienāds – deviņi vīrieši un deviņas sievietes.
Pārdomas jauniešos izraisīja lektoru stāstītais par dažām Āfrikas valstīm, kur būtiski tiek ierobežota dzimumu līdztiesība, īpaši sieviešu vidū, neļaujot piedalīties vēlēšanās un padarot viņas par izrēķināšanās objektiem dažādos rituālos.
“Ieinteresēt jauniešus runāt par dzimumu līdztiesības jautājumiem, nav viegli, bet tas jādara tagad, kad viņi ir uz pilngadības sliekšņa un tūlīt “iekāps” pieaugušo pasaulē,” atzīst K.Zālītis.
Līdzīgas lekcijas tiek organizētas 15 Latvijas skolās. Tās notiek saistībā ar Labklājības ministrijas sabiedrības informēšanas kampaņu par dzimumu līdztiesības jautājumiem. Kampaņa tiek īstenota projekta “Kapacitātes stiprināšana nodarbībās un dzimumu līdztiesības politikas izstrādē un ieviešanā iesaistītajām institūcijām” laikā, un to finansē Eiropas Sociālais fonds un Latvijas valsts.
