Saskaņā ar ES Nitrātu direktīvu minerālmēslus drīkst izkliedēt līdz 15. oktobrim.
Saskaņā ar ES Nitrātu direktīvu minerālmēslus drīkst izkliedēt līdz 15. oktobrim. Parasti tas ir laiks, līdz kuram ziemāji un zālāji turpina veģetāciju, tāpēc barības vielas vēl uzņem ar sakņu sistēmu, un tās neizskalojas no augsnes, piesārņojot vidi. Piebaroti rudenī, sējumi labāk sagatavosies ziemošanai un straujāk saņemsies pavasarī, turklāt, neiedodot pamatmēslojumu, pastāv daudz lielāka iespēja, ka augi cietīs no barības elementu trūkuma, kā dēļ ražas līmenis un kvalitāte būs zemāka.
No šā rudens mēslošanas plāns ikvienam zemniekam Jelgavas, Rīgas, Bauskas un Dobeles rajonā ir obligāts, ja saimniecībā mēslošanas līdzekļi tiek lietoti vairāk nekā 20 hektāru platībā augkopības saimniecībās un vairāk nekā trīs hektāros dārzeņkopības saimniecībās. Neatkarīgu vērtējumu un analīzi par konkrētiem laukiem, kā arī mēslošanas plāna izstrādi ar speciālu datorprogrammu veic SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” (LLKC) un 26 rajonu augkopības speciālisti.
Jelgavas Lauku konsultāciju biroja vecākais augkopības speciālists Jānis Treijs skaidro, ka ļoti svarīgi ir augus nodrošināt ar pietiekamu un sabalansētu barības elementu daudzumu jau kopā ar sēju vai pēc tās iedodot pamatmēslojumā kompleksos minerālmēslus. Rudenī iestrādātie labāk izšķīst, papildinot fosfora un kālija krājumus augsnē, kur tie augiem pieejami, kad tas nepieciešams. Pavasarī dotie fosfora un kālija saturošie minerālmēsli šķīst lēni, tādējādi augiem pieejamais fosfors un kālijs ir daudz mazākā daudzumā, kas izraisa potenciālās ražas samazināšanos. Protams, svarīgi zināt, kāds ir barības elementu nodrošinājums augsnē.
Ganības mūsu lopkopji rudenī mēslo reti kurš, tomēr speciālists akcentē, ka ir liela nozīme fosforu un kāliju iestrādāt jau pašlaik, tas mazāk izskalojas no augsnes un to veģetācijas laikā zālāju saknes vēl paspēs uzņemt.
Mēslošanas plāns palīdz laikus izdomāt nepieciešamo un atbilstošāko līdzekļu daudzumu un devas katram kultūraugam konkrētajā laukā. Tas ir svarīgi, jo minerālmēslu cenas ļoti strauji aug. Plāna veidošanā ņem vērā priekšaugus, augsnes granulometrisko sastāvu, organiskās vielas saturu, fosfora un kālija daudzumu augsnē, tās reakciju, salmu un kūtsmēslu iestrādi un vēlamo ražas līmeni. Tāpēc jābūt veiktai augšņu agroķīmiskai izpētei.
Mēslošanas plāna mērķis ir tās līdzekļus saplānot tā, lai tie nepiesārņotu ūdenstilpes. Turklāt plāns ir arī objektīvs pamats, lai sasniegtu vēlamo ražas līmeni.
Rudenī jāsabalansē slāpekļa mēslojuma apjoms, lai veicinātu normālu augu attīstību un nodrošinātu pēcpļaujas augu atlieku sadalīšanos.
“Ja zemē ir lieli barības vielu iztrūkumi, nav jēgas arī pārmēslot. Tas ir ļoti dārgi, un tūlītēja efekta no visa minerālmēslu daudzuma nebūs. Toties zemnieks kopā ar konsultantu var vismaz sabalansēt iestrādājamo barības elementu apjomu – tā iespējams izvairīties no veldres un iegūt labus ražas kvalitatīvos rādītājus,” saka J.Treijs.
Lauksaimniekiem jāatceras, ka ražas līmeni vienmēr nosaka tas barības elements, kas ir mazākumā. Tas nozīmē, ka, nenodrošinot iztrūkstošo, ražas līmeni nebūs iespējams paaugstināt, lai arī cik daudz dotu citus elementus.
***
Uzziņai
Mēslošanas plāns ir obligāta prasība, ja apsaimnieko:
– vismaz 20 hektāru laukaugu (augkopības saimniecības);
– trīs un vairāk hektāru (dārzkopības saimniecības).
***
Augsnes skābums Jelgavas rajonā
– Veicot augsnes analīzes, aptverti 19 566,9 hektāri platību
– 91,1 procents no augšņu platībām pH lielāks par 6,5 (neitrālas augsnes)
