«Laikam Latvijā nav daudz tādu cilvēku, kas nebūtu dzirdējuši Gunta Rudzīša vārdu.
“Laikam Latvijā nav daudz tādu cilvēku, kas nebūtu dzirdējuši Gunta Rudzīša vārdu. Vieniem viņš bijis skolotājs, citiem – ķīmijas mācību grāmatu autors, profesors augstskolā vai zinātniskā darba vadītājs, bet dažs viņu atceras kā interesantu un iecienītu lektoru dažādos pasākumos,” par savu līdzgaitnieku stāsta pedagoģijas zinātņu doktore Anita Aizsila.
Profesoram G.Rudzītim šogad būtu 75 gadi. Tomēr “laiks rit nemanot, bet nepārtraukti. Vieni aiziet, taču viņu gara gaisma vēl ilgi saglabājas. Katrs mūžs ir īpašs: ar savu ceļu, sapņiem un vienreiz krītošu zvaigzni,” nesen tapušajā grāmatā, kur apkopota profesora biogrāfija, veikums un līdzgaitnieku atmiņas, pauž tās autore A.Aizsila.
Atmiņās par G.Rudzīti staro daudz sirsnības un labestības. “Profesors bija ļoti gudrs un vienkāršs, ar ārkārtīgi lielām darba spējām. Viņš mīlēja humoru. Šī aura vēl aizvien ir telpās,” atzīst pedagoģijas zinātņu doktore, akcentējot “dižā prāta” veikumu: “Viņš jau savā laikā bija sapratis mūžizglītības nozīmi un izveidoja pašizglītības sistēmu. Arī pati uzskatu, ka zināšanas ir kapitāls, kas neizsīkst, bet top aizvien bagātāks, tāpēc turpinu profesora iesākto domu, ka mūžizglītība ir mūsu dzīves nepieciešamība.”
Jaunībā dzīves apstākļu dēļ G.Rudzītis ieguva izglītību galvenokārt pašmācības ceļā un pašizglītošanos turpināja visu mūžu, kā arī palīdzēja citiem rast ceļu uz zināšanām. Akcentējot personības pilnveides nepieciešamību, profesors uzskatīja, ka, pareizi mācoties, cilvēka smadzenes nav iespējams pārslogot, jo tām piemīt gandrīz neierobežotas uztveres un informācijas apguves iespējas.
G.Rudzītis bija pārliecināts, ka mūsu sabiedrības sarežģītajos apstākļos īpaši svarīgi sagatavot jauniešus nepārtrauktai izglītībai. Lūk, dažas profesora atziņas.
“Padomju laikā daudzus gadus partijas un valdības propagandētais sauklis “visu iemācīt stundā” un skolēnu “pārslogošanas” tēze izraisījusi to, ka skolās audzēkņi vairs neveic nepieciešamos vingrinājumus un uzdevumus, lai rosinātu un trenētu prāta darbību. Tikai pieredzē bagātākie pedagogi spējuši noturēties pretī vispārējai tendencei un saglabājuši augstu prasību līmeni skolēnu patstāvīgajam mācību darbam.”
“Sorbornas, Kembridžas, Zviedrijas Karaliskās universitātes, Maskavas Civilās aviācijas institūta uzņemšanas komisijas arī turpmāk iestājeksāmenos ņems vērā savas programmas. Šīs komisijas pat nepainteresēsies par Latvijā apstiprinātajiem vidējo mācību iestāžu plāniem un programmām. Tātad Latvijas jauniešiem skolā neapgūtais materiāls būs jāapgūst pašizglītības ceļā.”
“Tuvākajos gados paredzēts samazināt jauniešu uzņemšanu Latvijas augstskolu budžeta grupās. Citās mācību iestādēs palielināsies audzēkņu profesionālās sagatavošanas nozīme, un par vienu no mācību procesa centrālajiem uzdevumiem kļūs veidot vispārizglītojošo priekšmetu saikni ar dzīvi. Šajā sakarā aktualizējas skolotāju profesionālo iemaņu pilnveide un pārtapšana. Cik ilgs laiks vajadzīgs, lai mūsu pedagogi iemācītos sagatavot audzēkņus darbam pēc principa “firma garantē”?”
Cits pētniecības virziens, kurā profesors G.Rudzītis aktīvi strādājis, ir skolēnu darbaudzināšanas problēmas. Viņš centās parādīt tās daudzveidīgās iespējas, ko pedagoģiskais process sniedz personības attīstībai, un pievērsās darba mīlestības audzināšanai.
Profesora pedagoģiskais un zinātniski metodiskais veikums bija bagāts un nozīmīgs visas Latvijas izglītības sistēmai, pārliecināta A.Aizsila. Tikai 2001. gadā vien viņš izdeva deviņas jaunas grāmatas un 11 brošūru četrās valodās.
***
Guntis Rudzītis (1932 – 2004)
– Pedagoģijas zinātņu habilitētais doktors, profesors, Eiropas didaktikas eksperts ķīmijā.
– Mācību grāmatu un mācību metodisko līdzekļu autors.
– Profesora grāmatas tulkotas 23 pasaules valodās.
– Sarakstīto darbu koptirāža pārsniedz 100 miljonus eksemplāru.
– G.Rudzītis 1950. gadā ar izcilību beidza Bulduru Dārzkopības tehnikumu, 1955. gadā – pašmācības ceļā Cēsu Skolotāju institūtu un 1954. gadā – Daugavpils Valsts pedagoģiskā institūta Ķīmijas un bioloģijas fakultāti. Kā eksterns viņš 1966. gadā absolvēja aspirantūru Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, 1968. gadā ar izcilību nokārtoja aspirantūras eksāmenus Pieaugušo zinātniski pētnieciskajā institūtā Ļeņingradā. Gadu vēlāk G.Rudzītis pēc Minskā veiksmīgi aizstāvētas disertācijas ieguva pedagoģijas zinātņu kandidāta, bet 1991. gadā – pedagoģijas zinātņu doktora grādu. 1992. gadā profesoram piešķirts habilitētā zinātņu doktora grāds pedagoģijā.
– Ieguvis Latvijas PSR Nopelniem bagātā skolotāja goda nosaukumu.
– 1993. gadā 2. ķīmijas didaktu konferencē Pizas Universitātē apbalvots ar Galileo Galileja medaļu.
– Ziņas par profesora darba panākumiem iekļautas Amerikas Biogrāfiju institūta izdotajā enciklopēdiskajā gadagrāmatā (1998) un Kembridžas Starptautisko biogrāfiju centra izdevumā par ievērojamiem zinātniekiem (2004).
