«Ziņas» īsumā jau iepazīstināja ar Vesterjetlandes reģionu un Zviedrijas pieredzi reģionu izveidē, kas sekmē attīstību un uzlabo dzīves apstākļus, kā arī veicina konkurētspēju gan valsts iekšienē, gan plašākā mērogā.
«Ziņas» īsumā jau iepazīstināja ar Vesterjetlandes reģionu un Zviedrijas pieredzi reģionu izveidē, kas sekmē attīstību un uzlabo dzīves apstākļus, kā arī veicina konkurētspēju gan valsts iekšienē, gan plašākā mērogā. Savukārt kopienās, kas lielākās teritoriālās vienībās vēl nav apvienojušās, lēņu un pašvaldību līmenī pieņemas spēkā sadarbības tendences, konkrētu jautājumu risinājumā izejot ārpus nospraustajām administratīvi teritoriālajām robežām, attīstās sadarbība ar organizācijām un uzņēmumiem. Zemgales pārstāvji ar to plašāk iepazinās, apmeklējot ilggadējos sadarbības partnerus Sēdermanlandes lēnē, kas atrodas Viduszviedrijas austrumos netālu no Stokholmas.
Daudzās jomās iesaistās projektos
Sēdermanlandes lēnē pēc Nīčepingas pašvaldības iniciatīvas tiek gatavots projekts, kas vērsts uz sadarbību ar Stokholmai piegulošajām lēnēm un pašvaldībām, kā arī citiem sadarbības partneriem. Projektā iesaistījušies 28 partneri, kas vienojušies par ilglaicīgu sadarbību astoņās jomās, lai veicinātu augstākās izglītības, komunikāciju un infrastruktūras, ražošanas un tūrisma attīstību. Projektā iekļauti arī vides, kultūras un kultūrvides jautājumi, sakari ar Baltijas valstīm un Ļeņingradas apgabalu Krievijā. Partneri izvirzījuši mērķi risināt dzīves telpas un labas dzīves jautājumus. Zviedru kolēģi Zemgales pārstāvjus plašāk iepazīstināja ar sadarbības projektu satiksmes un izglītības jomā.
Kopā ar Osterjetlandes lēni Sēdermanlande iesaistījusies dzelzceļa projektā, lai nodrošinātu ātrvilcienu (pārvietojas ar ātrumu 300 līdz 400 kilometru stundā) kustību caur Nīčepingu un citām teritorijām. Pašlaik nokļūšana Stokholmā no atsevišķām lēnes vietām prasa pusotru stundu. Pēc projekta īstenošanas ceļam būs vajadzīga nepilna stunda. Tas ir būtiski, jo vairāk nekā desmit tūkstoši lēnes iedzīvotāju dodas uz darbu galvaspilsētā.
Satiksmes problēmu risinājums ļautu atvieglot lielpilsētas dzīvi arī citā veidā. Sabiedrības aptaujas liecina, ka Zviedrijā cilvēki vēlas dzīvot vai nu pašā pilsētas centrā, vai ūdeņu tuvumā. Tāpēc lielpilsētai piegulošās pašvaldības iesaistījušās kolektīvās apbūves plānojumā, lai pēc tam piedāvātu apbūves iespējas Stokholmas iedzīvotājiem. Pēc projekta iniciatoru domām, dzīves iespējas Sēdermanlandē, bet darba nodrošinājums Stokholmā ir perspektīvs risinājums, jo galvaspilsētā mitekļi ir ļoti dārgi. Savukārt citviet cenas ir samērīgas. Ietaupītos līdzekļus iedzīvotāji varētu izmantot citu vajadzību apmierināšanai.
Divām lēnēm – viena augstskola
Sēdermanlandes lēnei ar Vestmanlandes lēni ir kopīga augstskola, kas atrodas divās pilsētās. Lēņu un augstskolas vadība vienojusies par studējošo skaita palielināšanu un ciešāku savstarpējo sadarbību ar lēnēm, uzņēmējiem un sabiedrisko sektoru, lai veicinātu lēņu ekonomisko izaugsmi, kā arī analizētu izglītības un speciālistu pieprasījuma līmeni un sagatavotu konkrētām nozarēm nepieciešamos darbiniekus.
Rezultātā studējošo skaits pēdējos piecos gados Melandālenas augstskolā palielinājies no 5 līdz 13 tūkstošiem. Tiesa, tas saistīts ne tikai ar abu lēņu ieguldījumu, bet arī ar vispārējo tendenci valstī, kur studentu skaits deviņdesmitajos gados audzis par 55 procentiem. Lēnes pērn finansējušas augstskolā 20 profesoru vietas. Projekta gaitā katrā pašvaldībā izveidoti vietējās izglītības centri, kur cilvēki zināšanas apgūst tālmācības ceļā. Augstskolas tālmācības grupā studējošo skaits palielinājies no 5 līdz 17 procentiem.
Augstskolas saikne ar sabiedrību pilnveidojusies tādējādi, ka daudzi uzņēmumi vēršas izglītības iestādē, lai tā palīdzētu izpētē un nodrošinātu uzņēmuma tālāko attīstību. Sevišķi raksturīgi tas esot mazākiem uzņēmumiem, kam noieta izpētes vai produkcijas klāsta izvēles, vai citā jomā nav pietiekami kompetentu speciālistu. Būtiski ir arī tas, ka augstskolas pētījumi izmaksā lētāk.
***
Sēdērmanlandes lēnē dzīvo 276 tūkstoši iedzīvotāju, tā apvieno deviņas pašvaldības.
Kopējā platība – 6062 tūkstoši kvadrātkilometru.
Lielākā iedzīvotāju daļa dzīvo blīvas apbūves teritorijās, bet laukos – 20 procentu.
Pusi no lēnes teritorijas aizņem meži, 24 procentus – lauksaimniecībā izmantojamā zeme.
Ražošanā nodarbināti 25 procenti lēnes iedzīvotāju, sociālās aprūpes sektorā – 21 procents, lauksaimniecībā – 2,7 procenti.
Ražošanā strādā 13 procentu no visām nodarbinātajām sievietēm,
sociālajā sektorā – ap 5,5 procenti no visiem nodarbinātajiem vīriešiem.
Atklātais bezdarbs – 4 procenti (pirms četriem gadiem – 8 procenti).
