Otrdien «Ziņu» redakcijas telefonakcijā piedalījās Saeimas deputāts un «Latvenergo» 3 miljonu lietas izmeklēšanai izveidotās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Panteļējevs.
Otrdien «Ziņu» redakcijas telefonakcijā piedalījās Saeimas deputāts un «Latvenergo» 3 miljonu lietas izmeklēšanai izveidotās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Panteļējevs. Šodien – viņa atbildes uz jūsu iepriekš iesūtītajiem un telefonakcijas laikā uzdotajiem jautājumiem.
Kur pazuduši miljoni
Kur pazuda 10 miljoni latu, ko «Banka Baltija» (BB) aizdeva finansu norēķinu centram? No «Latvenergo» parāda «BB» atguva 5 miljonus, lihtenšteinieši paņēma 3 miljonus. Kas noguldītājiem paņēma vēl 2 miljonus?
Ja ir pareiza informācija, kas parādījās Krēsliņa lietā, tā ir summa, kas tika pārskaitīta uz Laventa uzņēmumu «Finhold». Šī summa figurē arī Laventa lietā. Pēc pušu vienošanās «BB» samierinājās ar 8 miljonu latu atmaksu, rezultātā 2 miljoni latu palika «Latvenergo» rīcībā, var teikt arī tarifu maksātāju kabatās.
Vai «Latvenergo» bija nepieciešamība ņemt kredītu no «BB» un vai ir dokumenti, kas apliecina tā esamību?
«Latvenergo» nebija nepieciešamības ņemt kredītu, taču «BB» rīcībā ir dokumenti, kas apliecina, ka «Latvenergo» ir garantējis kredītu, ko ņēma finansu norēķinu centrs.
Valsts uzņēmuma vadītājs var garantēt tādu summu vai tas nav caurums likumā?
Kad savā laikā runājām par saimniecisko aprēķinu un veidoja likumu par valsts uzņēmumiem, apzināti, lielākai patstāvībai tika ierakstīts, ka valsts neatbild ar savu mantu par valsts uzņēmuma saistībām. Piekrītu, ka valsts uzņēmuma iekšienē korporatīvās atbildības sistēma nav «atstrādāta».
Kā tiek pildīti lēmumi, ko Saeima pieņēma uz Zelgalvja vadītās «BB» lietas izmeklēšanas komisijas priekšlikumu pamata?
Ir pārstrādāti noteikumi, kas nosaka LB funkcijas, mainīti banku uzraudzības principi. Ir sagatavots lēmums par noguldītāju aizsardzību.
No kādas naudas Skrastiņš sola miljonu «BB» nozagto 3 miljonu atradējam?
Pirmkārt, tas ir neadekvāts solījums, kas liecina par zemu novērtētām izmeklēšanas spējām. Nauda varētu būt vienīgi tā, ko tiesa pietiesā vainīgajam un 3 miljonu vietā atgūst 4.
Cik pamatota ir 10 miljonu latu «pietiesāšana sabiedrībai»?
Ja šo naudu nepietiesātu, to nedabūtu «BB» noguldītāji, kas arī ir sabiedrība.
Vai taisnība, ka pazudušie 3 miljoni būs jāatmaksā tautai? Vai ticat, ka tos izdosies atrast?
Uzskatu, ka vainīgos izdosies atrast un no viņiem tiks piedzīta šāda vai pat vēl lielāka summa.
Personu loma
Kādēļ Skrastiņš cenšas novilcināt zadzēja lietu un citus noziegumus?
Daudzās lietās nav vis Skrastiņa, bet tiesu problēma. Piemēram, Haritonova lieta, Krēsliņa lieta, kur sods bija neadekvāts. Prokuratūra baidās zaudēt tiesu un kļūst «neuzņēmīgāka».
Kā komisija vērtē bijušā valsts enerģētikas ministra Jura Ozoliņa lomu 3 vai 10 miljonu lietā?
Vērtējums tiks dots komisijas galaslēdzienā. Būtiski ir, ka viņš bija ekonomikas ministra G.Krasta padomnieks. Viņam vajadzēja operatīvi nodrošināt, lai ministrs zinātu situāciju un varētu operāciju novērst.
Cik lielu summu piesavinājušies «BB» likvidatori Berijs un iepriekšējie? Kas šo summu nosaka un kontrolē?
Kopējā summa man nav zināma. To, kā likvidatori rīkojas ar līdzekļiem, kontrolē Latvijas Banka un apgabaltiesa. Apgabaltiesa ir sākusi protesta procesu par to, ka ir pārtērēti Berijam pienākošies 5 procenti no atgūtās naudas limita.
LB līdzdalība darījumā ir skaidri redzama. Vai būs lieta pret E.Repši?
Negribu nosaukt uzvārdu, bet pret kādu lieta būs. Jau 6. jūnijā daži LB darbinieki zināja par šo starpību 8 un 5 miljoni taču neko nedarīja. Pagaidām nav noskaidrots, vai viņi ir šo informāciju darījuši zināmu LB prezidentam.
Vai ticat, ka Šķēle nezināja par G-24 kredītu izsaimniekošanu un 3 miljonu darījumu?
Neticu, ka viņš nelasīja avīzes. Ka nebija informēts, pildīdams lauksaimniecības ministra vietnieka un arī ministra pienākumus laikā, kad G-24 «gāja cauri» ministrijas struktūrām.
«Parlamentārās izmeklēšanas komisijas un tās priekšsēža darbības galvenā metode un vienīgais rezultāts acīm redzami ir publisku paziņojumu sniegšana, preses konferenču rīkošana un no prokuratūras iegūtās informācijas publiskošana,» savā publiskajā paziņojumā raksta A.Šķēle.
Piekrītu, bet tie, kas ir lietā iejaukti, baidās no publiskošanas. Tieši publiskošana garantē, ka izmeklēšana nevar apstāties.
«…solījums publicēt strīdīgo stenogrammu ar Berija kunga nopratināšanu kārtējo reizi palika uz komisijas priekšsēža sirdsapziņas,» teikts tajā pašā paziņojumā.
Tas tikai liecina, ka A.Šķēles preses sekretārs joprojām slikti strādā. Stenogramma ir publicēta «Neatkarīgajā» un dažos krievu izdevumos. Cik plaši un kurus fragmentus publicēt, to diemžēl izvēlas izdevumi paši.
Noguldītāji gaida naudu
Ir dzirdēts, ka noguldījumu atmaksa sāksies 23. februārī. Vai varat ietekmēt, lai «BB» kreditoriem sāk atmaksāt naudu?
Varu ietekmēt un to daru kopīgi ar apgabaltiesu. Domāju, ka daļējai atmaksai vajadzētu sākties februāra beigās.
Saimnieko lepni
Cik pamatoti ir «Latvenergo» augstie maksas tarifi, kāpēc tie atkal ceļas? Uzņēmuma administratīvās un citas ēkas liecina, ka «Latvenergo» dzīvo lepni.
Elektroinfrastruktūra ir padomju laika, nolietojusies, un tās atjaunošanā jāiegulda daudz līdzekļu. Piekrītu, ka jāvērtē arī, kā «Latvenergo» līdzekļi tiek izmantoti, un par to varētu būt izmeklēšanas komisijas ziņojuma blakus komentārs.
«LC» par savējiem
Ar cik mīnusa zīmēm deputāts netiek Saeimā? Inkēns tika ar 5 tūkstošiem mīnusu.
Tas ir jautājums arī par plusa zīmēm un abu zīmju savstarpējo attiecību. Inkēnam acīmredzot šo plusu bija daudz vairāk.
Kāpēc korumpētais satiksmes ministrs Vilis Krištopans tika amatā apstiprināts atkārtoti? Viņš tikai zina paaugstināt akcīzes nodokli un likvidēt dzelzceļa posmu.
Tāpēc, ka viņš nav korumpēts un labi pilda satiksmes ministra pienākumus. Akcīzes nodokli paaugstina Saeima, kurā «Latvijas ceļam» (LC) ir 16 balsu. Kāds dzelzceļa posms varbūt tiek likvidēts, taču ir arī daudzi ceļa posmi, kas tiek atjaunoti un laboti.
Cik lielu summu kabatā iebāzis valstsvīrs Gailis? Kāpēc partija viņu nesauc pie atbildības?
Kabatā? Droši vien savu Ministru prezidenta un ministra algu. Man nav informācijas par kādu rīcību, par kuru Gaiļa kungu vajadzētu sodīt. Ja kādam šī informācija ir, partija būtu priecīga to saņemt.
Kad tiks Saeimā ierosināts jautājums par V.Birkava atbilstību ieņemamajam amatam, jo nekas netiek darīts ārpolitikā?
Manuprāt, ārlietas ir viena no samērā spēcīgām Latvijas pozīcijām. Ārpolitika ir veiksmīga, un nav pamata ierosināt V.Birkava demisiju.
Jelgavnieki ir sašutuši par «Siltumtīklu» darbību un nejūt «LC» deputātu darbu šajā jomā domē.
Apspriedīsim «LC» birojā iespējas ietekmēt Jelgavas siltumtīklu politiku un runāsim arī par domes deputātu aktivitāti.
Vai «LC» valde vai frakcija ir izskatījusi A.Tomašūna, J.Bunkša un J.Ābeles ieguldījumu RAF direktora N.Samodurova pataisīšanā par Latvijas nopelniem bagāto pilsoni?
Pilsonības piešķiršanu Samodurovam ierosināja LNNK. Bet pirms tam, cik atceros, liels skaits Latvijas pilsoņu RAF strādnieku un darbinieku bija likuši savus parakstus uz ierosinājuma piešķirt Latvijas pilsonību uzņēmuma direktoram.
Likumi un «LC» politika
Vai nav pienācis brīdis likuma vārdā ķerties klāt advokātiem, kas nicina valsti un tās iekārtu kā, piemēram, Kozlovskis?
Demokrātiskā valstī nedrīkst advokātam pārmest to, ka viņš uzņemas noziedznieka aizstāvību. Ir gan jāpanāk, lai advokāti nepiedalās nozieguma plānošanā. Daudzās valstīs ir speciāls tiesnesis, pie kura griežas apsūdzība, un tiesnesis izlemj, cik lielā mērā pamatots ir apsūdzības pierādījums un kad advokātam jāsniedz liecība. Mums starp prokuratūru un advokātiem nav arbitra.
Kā komentējat to, ka deputāti sev pieprasa pensiju 75 procentu apmērā no pēdējās algas?
Līdzās tām pensijām, ko deputātiem nodrošina sociālā nodokļa maksājumi, varētu tikt veidots privātpensiju fonds, kurā deputāti iemaksā daļu algas. Tā jaunie deputāti, tādi kā es, ar savām iemaksām nodrošinātu lielāku pensiju tiem, kuri aiziet pensijā. Esmu ar mieru no savas algas papildus maksāt, lai būtu lielāka pensija, piemēram, Eduardam Berklavam, Rutai Marjašai. Šādus privātos pensiju fondus var veidot arī citos uzņēmumos un iestādēs.
Kādēļ «LC» izvēlējās novecojušu tropu zemju liberalizācijas modeli, kas piesaista tikai valsts un lieluzņēmumu ierēdniecības un kalpotāju ietekmētu vēlētāju slāni, bet ne modernāko Eiropas modeli, kas piesaista arī daļu sīkīpašnieku un inteliģenci? Pašreizējie privatizācijas procesi un «Latvenergo» lieta uz politiskās skatuves neko nesola. Vēlētāju atbalsts būs jādala ar latifundistu Kiršteina, Šķēles partijām.
Priecājos, ka ir cilvēki, kas domā arī teorētiskās kategorijās. Ne «LC» šo modeli izvēlējās, arī Eiropa ir izgājusi cauri šai stadijai. Galvenais tajā ilgi neaizkavēties. Bet tam savukārt ķīla ir demokrātiska iekārta, kas neļautu nodibināties diktatūrai, kā tas notika Latīņamerikas valstīs.
Par latifundistiem piekrītu. Lai arī «LC» pieraksta lielburžuāzijas grēkus, to neveidoja viena ekonomiski spēcīga kompānija, kā tagad Šķēles partiju «AVELAT». Ceru, ka vēlētāji atšķirs virzienu, kādā valstij būtu jāiet.
Vai būs detektīvs?
Darbojoties izmeklēšanas komisijā, esmu saskāries ar ļoti interesantām lietām. Ja prokuratūra nenonāks pie rezultāta, varbūt tiešām būs jāraksta? Ja to darīšu, tad noteikti saucot visus īstajos vārdos.
