Tas, ka reiz lata vietā par maksāšanas līdzekli izmantosim eiro, kļuva skaidrs 2004. gada 1. maijā, kad Latvija oficiāli pievienojās ES.
Tas, ka reiz lata vietā par maksāšanas līdzekli izmantosim eiro, kļuva skaidrs 2004. gada 1. maijā, kad Latvija oficiāli pievienojās ES. Iedzīvotāji atbalstu eiro ieviešanai izteica referendumā, nobalsojot par iestāšanos ES. Iestāšanās līgums paredzēja, ka valsts ar laiku pievienosies Ekonomikas un monetārajai savienībai (EMS), tātad arī eiro ieviešanai, tiklīdz izpildīti vairāki ekonomiski nosacījumi, tā sauktie Māstrihtas kritēriji. Līdz janvāra vidum Nacionālais eiro ieviešanas plāns tiks sagatavots tādā līmenī, lai to virzītu izskatīšanai valdībā, bet arī pēc tam diskusijas turpināsies, jo plāns nebūs “sastindzis” dokuments, atbilstoši situācijai to ik brīdi varēs papildināt vai mainīt kādu niansi, saglabājot pamatnostādnes. Lai gan pašlaik varētu šķist, ka eiro ieviešanas datums vēl ir aiz kalniem, vairāki būtiski sagatavošanas darbi paveicami jau tagad. Lai mēs eiro ieviešanai neradītu šķēršļus no likumdošanas viedokļa, ministrijas atbilstoši kompetencei pārskata normatīvos aktus, fiksējot grozāmo aktu loku un skaitu, kā arī definējot nepieciešamo grozījumu veidu un apjomu. Eiro ieviešanas procesu no juridiskā viedokļa regulēs tā dēvētais “jumta likums”, kura projekts jāizstrādā līdz maijam.
Iepazīstoties ar citu valstu pieredzi, der ņemt vērā Lielbritānijas paraugu. Tur par pievienošanos eirozonai balsošana nav notikusi, turklāt tā nav skaidri definējusi datumu, kad varētu pievienoties EMS. Tajā pašā laikā Lielbritānijai jau izstrādāts detalizēts eiro ieviešanas plāns, kas tiks “iedarbināts”, tiklīdz tiks pieņemts attiecīgais lēmums. Ja mēs būsim laikus veikuši nepieciešamos sagatavošanas darbus, ja Latvijas sabiedrība būs pietiekami labi informēta par šo procesu, zinās, ko un kad gaidīt, kas un kā notiks, tad arī eiro ieviešana mums veiksies raitāk.
Tas zināmā mērā saistāms ar lielāko pašreizējo kavēkli Latvijas ceļā uz eiro, proti, vienu no Māstrihtas kritērijiem, kas nosaka pieļaujamo inflācijas līmeni. Kā zināms, inflāciju veicina arī tās gaidas sabiedrībā. Tādēļ ir svarīgi, lai eiro ieviešana sabiedrības apziņā netiktu saistīta ar inflācijas kāpumu, un panākt to var, tikai skaidrojot un kliedējot neziņu. Kaimiņi igauņi pašlaik šīs problēmas risināšanai organizē informatīvus seminārus, tādējādi skaidrojot inflācijas cēloņus makroekonomiskā kontekstā.
Pasākumi eiro ieviešanas jeb eirodienas nodrošināšanai tiek plānoti, pamatojoties uz pieņēmumu, ka Latvija aptuveni 2007. gada vidū saņems uzaicinājumu pievienoties EMS Latvijas valdības jau agrāk noteiktajā laikā – 2008. gada 1. janvārī. Strādājot pie eiro ieviešanas plāna, ļoti liela uzmanība tiek pievērsta gan pašreizējo eirozonas valstu pieredzei, labāko praksē pārbaudīto risinājumu pārņemšanai, gan to jauno ES dalībvalstu plānu izpētei, kas līdzīgi kā Latvija vēl tikai veic nepieciešamos priekšdarbus pārejai uz eiro.
Lietuva, Igaunija un Slovākija un Slovēnija gatavojas eiro ieviešanai jau no nākamā gada sākuma. Tā kā arī šīm valstīm ar kritēriju noteiktā inflācijas līmeņa nodrošināšanu neveicas tik gludi, šai jomai tās pievērš uzmanību arī savos eiro ieviešanas plānos. Lietuva plānā iekļāvusi tāda principa ievērošanu, kas paredz izvairīties no cenu ļaunprātīgas paaugstināšanas un inflācijas gaidām, Igaunija min arī līdzšinējo pieredzi vecajās dalībvalstīs – eiro ieviešanas ietekme uz inflāciju varētu būt īslaicīga un svārstīties no 0,1 līdz 0,3 procenta punktiem. Slovākijai, kas plāno ieviest eiro vēlāk nekā mēs, inflācijas ierobežošanas scenārijs ietver valsts pozitīvā piemēra efekta izmantošanu cenu noapaļošanas procesā, uzņēmējus aicinot sekot valsts nostājai. Bažas par iespējamo cenu lēcienu sakarā ar eiro ieviešanu var radīt atsevišķu pašreizējo EMS dalībvalstu pieredze. Izmantojot situāciju, eiro ieviešanas brīdī dažām precēm un pakalpojumiem daļa tirgotāju noapaļoja un paaugstināja cenas. Taču kopējais cenu līmenis eirozonā 2002. gada pirmajā pusgadā paaugstinājās tikai par aptuveni 0,2 procenta punktiem.
Latvija eiro ieviešanas plānā ietvērusi diezgan ilgu paralēlo cenu periodu, kad cenas tirgotājiem obligāti būs jānorāda abās valūtās – gan latos, gan eiro –, tas būs trīs mēnešus pirms eirodienas un vēl gadu pēc tās. Tik ilgā laikā procesam būtu jāizlīdzinās, turklāt tas ļaus iedzīvotājiem sekot līdzi cenām un aprast ar jauno naudu, tās vērtību, atvieglojot preces vērtību aplēses eiro un dodot iespēju novērtēt, kā konkrētais tirgotājs vai pakalpojumu sniedzējs rīkojas ar cenām. Ir jāsaprot, ka valsts nevar tirgotājam diktēt cenas, taču, valsts sektorā piemērojot striktus matemātiskās noapaļošanas principus, tā ar savu piemēru var aicināt tirgotājus tam sekot. Neapšaubāmi valūtas nomaiņas process mums nesīs lai arī neilgu, tomēr zināmu neērtību periodu. Mūsu pašu spēkos ir parūpēties par to, lai tās sev neradītu, proti, jau tagad vairāk sākt izmantot bezskaidras naudas norēķinus, bet skaidrās naudas uzkrājumus laikus noguldīt bankas kontā. Tādējādi mēs būsim izvairījušies no naudas maiņas drudža pie bankas kases lodziņa, jo lati, kas būs bankas kontā, automātiski un bez maksas tiks konvertēti eiro. Tā izdosies ietaupīt kaut vai ceļa izdevumus, kas citādā gadījumā būtu nepieciešami, braucot uz banku mainīt naudu.
Saīsināti no delfi.lv
