Šīs dienas gaviļniekiem – Bērtuļiem un Boļeslaviem – sirsnīgs sveiciens vārda svētkos!
Šīs dienas gaviļniekiem – Bērtuļiem un Boļeslaviem – sirsnīgs sveiciens vārda svētkos!
Boļeslavs Bogdanovs dzimis Rēzeknes apriņķī. No mazām bērnu dienām gaviļnieks radis pie smagā lauku darba: sākumā bijis ganiņš, kad paaudzies, tēvs saslimis un Boļeslavam vajadzējis ieņemt viņa vietu. «Nekāda prieka nav bijis ne bērnībā, ne jaunībā, laiks pagājis, strādājot no tumsas līdz tumsai,» atceras gaviļnieks.
Iepazinies ar savu sievu jelgavnieci, Boļeslavs sāka domāt par pārcelšanos uz pilsētu, arī sievas radi mudināja: «Ko tu pa tiem laukiem ņemies, brauc dzīvot uz Jelgavu!» Un tā jau vairāk nekā piecdesmit gadu Boļeslavs ir jelgavnieks.
Pirms aiziešanas pensijā gaviļnieks dzelzceļa namu pārvaldē strādāja par santehniķi. Tā gan neesot bijusi viņa sapņu profesija, taču pēc nelaimes gadījuma, kad, urbjot aku, tika sadragāts Boļeslava labais plecs un roka, tas vismaz esot bijis darbs.
Tagad gaviļnieks, cik vien to veselība ļauj, saimnieko pa māju. Pats viņš smej, ka pildot saimnieka un saimnieces pienākumus reizē: kamēr sieva kopj dārziņu, Boļeslavs sakārto istabas, aiziet uz veikalu un gatavo maltītes. Kad visi mājas darbiņi apdarīti, viņam patīk paskatīties televizoru. Taču, ja būtu vairāk spēka un mazāk gadu, gaviļnieks atgrieztos laukos pie zemes darbiem. «Būtu grūti, taču viegli nenāk nekas,» atzīst Boļeslavs.
Dzimšanas dienas gaviļnieka ģimenē tiek atzīmētas, bet vārdadienu svinības Boļeslavs ir rīkojis tikai dažas reizes. «Nu jau esmu pat aizmirsis īsto datumu, atceros tik to, ka vārdadiena ir augustā,» viņš smej. Kāpēc tā? Dzīve gaviļnieku nav lutinājusi. «Vienmēr darbs, ikdienas rūpes, nav bijis laika padomāt pašam par sevi,» atzīst Boļeslavs.
