Vircavnieks Jānis Cālers ir strādīgs, tikai retu reizi uzrodas slinkums. Darba dienās Zemgales mežos viņš izpļauj pamežu, bet brīvdienās palīdz sievai mājas solī, jo nesen ģimenē piedzimusi meitiņa.
Vircavnieks Jānis Cālers ir strādīgs, tikai retu reizi uzrodas slinkums. Darba dienās Zemgales mežos viņš izpļauj pamežu, bet brīvdienās palīdz sievai mājas solī, jo nesen ģimenē piedzimusi meitiņa. Jānis skaidro, ka ašuma pietiek, lai paveiktu visus darbus.
Titula “Ašais Jānis” pretendents uzskata, ka pārsvarā ir kluss un kautrīgs, bet strīdā var arī uzšķilties neliela uguntiņa. Viņš kautrīgi teic, ka cenšas būt čakls, mīļš un jauks. Negaida, kad darbu liks darīt, bet meklē to pats, tomēr piebilst, ka vajag arī laiku pa laikam atpūsties. Tad viņš labprāt klausās mūziku, apmeklē dažādus pasākumus. Arī naktsklubi jauneklim nav sveši, bet pašlaik mazās meitiņas dēļ par izklaidi domāt nav laika. Vasarā Jānis šad tad makšķerē, savukārt nākamziem viņš plāno uzmeistarot sniega “moci”, ko neizdevās izdarīt šogad. Jauneklis vēlētos paceļot pa ārzemēm, jo Latviju izbraukājot ikdienā.
Jānim patīk mežs un tehnika, ar to saistīta arī ikdiena – viņš strādā par traktoristu. Puisis ir apmierināts ar darbu, taču gribētu sasniegt ko vairāk, tāpēc iecerējis nākotnē izveidot savu saimniecību. Viņa sapnis ir braukt sacensībās autokrosā. “Agrāk mamma nepalaida, bet tagad sieva negrib, lai piedalos. Varbūt kādreiz…” saka J.Cālers.
