Jelgavā pazīstamā arheologa vēstures zinātņu doktora Gunta Zemīša vadībā sākusies Lauksaimniecības universitātes galvenās mītnes priekšteces Kurzemes – Zemgales hercogu pils vēsturiskā izpēte.
Jelgavā pazīstamā arheologa vēstures zinātņu doktora Gunta Zemīša vadībā
sākusies Lauksaimniecības universitātes galvenās mītnes priekšteces Kurzemes – Zemgales hercogu pils vēsturiskā izpēte.
Vairāk nekā pirms trim gadiem uzietā hercogu pils pagrabtelpa un atrastās, vēlāk arī restaurētās divas čuguna savdabīgi rotātās kolonnas, kas savulaik greznojušas vecās celtnes galveno portālu, augstskolas vadību rosinājušas turpināt hercogu pils izpēti. Tāpēc tika izstrādāts projekts, kas guvis Latvijas Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu 1000 latu apmērā, lai gan visa projekta izmaksas veido aptuveni 3,5 tūkstošus latu. Naudas iztrūkstošo daļu augstskolas vadība lūgs piešķirt pilsētas pašvaldībai, jo Jelgavas pils ir Eiropas ekspertu atzīta unikāla kultūrvēsturiska vērtība, ko saglabāt un popularizēt ir arī pilsētas goda lieta.
Vairākus gadsimtus vecās hercogu pils pagrabtelpu konservācija ar domu perspektīvā tās atvērt tūristu apskatei būs iespējama vien pēc arheoloģiskās izpētes. Izpētes darbus iecerēts veikt jau šajā vasarā, un tās gaitā vēsturnieki cer atrast vecās pils galvenās ieejas portāla iztrūkstošās detaļas, kā arī atklāt tā novietojuma stiprinājuma vietas.
Valdis Āboliņš, pils ekspluatācijas grupas vadītājs, domā, ka izpētes rezultātā apstiprināsies versija par vēl vienas pagrabtelpas esamību pašlaik rekonstruējamā Lielupes tilta virzienā.
Jau līdzšinējie atradumi lielā mērā ļauj mainīt pieņēmumu, ka arhitekts Frančesko Bartolemeo Rastrelli jauno pili būvējis uz vecās pils pamatiem. Ir iemesls domāt, ka vecā pils atradusies nedaudz tālāk no jaunās, tuvāk upei L burta veidā un arī vecās pils baznīca bijusi izvietota ārpus pašreizējās pils kontūrām.
Sākot ar augustu, arheologiem plānots norīkot palīgus no jauno pirmkursnieku vidus.
