No vienas otras ēkas Jelgavā vēl uzvēdī Otrā pasaules kara elpa.
No vienas otras ēkas Jelgavā vēl uzvēdī Otrā pasaules kara elpa, un tāpēc jebkuri pilsētas Domes administrācijas mēģinājumi sakārtot karā krietni papostītās un 50 sociālisma gados ne īpaši koptās pilsētas vidi ir apsveicami, tomēr Domei nenāktu par ļaunu pārdomāt viena otra pilsētvidi un pilsētas plānojumu skaroša un ar vieglu roku pieņemta lēmuma sekas un izdevīgumu Jelgavai un tās iedzīvotājiem. It īpaši, ja pie vienas reizes ar pilsētvides sakārtošanu un detālplānojuma izstrādi var pabalstīt dažu Domei draudzīgu uzņēmēju ekonomiskās intereses, ar vienu lēmumu nošaujot divus zaķus. Vai Dome izjūt striktu robežu, kur beidzas detālplānojuma izstrāde, kas ir tās kompetencē, un sākas iejaukšanās tirgū, vienus uzņēmējus mēģinot ar administratīviem līdzekļiem padarīt par konkurētspējīgākiem nekā citus? Bet, kungi, kā tad būs ar solīto uzņēmējdarbības vides uzlabošanu un investīciju piesaisti?
28. jūnija Domes sēdē tika pieņemts lēmums izveidot darba grupu, «kurai laikā no 01.07.2001. līdz 01.05.2002. jāizvērtē tirdzniecības centru un veikalu atbilstība būvniecības, ekonomiskajām un citām LR likumos noteiktajām prasībām atkarībā no to platības, apgrozījuma, tehniskā stāvokļa un ģeogrāfiskā izvietojuma». Loģisks, pilsētai nepieciešams lēmums, uz kuru kaut kā nevarēja saņemties iepriekšējie Domes deputātu sasaukumi. Taču minētā lēmuma 3. punkts ir vairāk nekā mulsinošs: «Līdz 01.05.2002. pārtraukt jaunu tirdzniecības centru ar platību virs 300 kvadrātmetriem būvniecības atļauju izsniegšanu Jelgavas pilsētā, minēto aizliegumu neattiecinot uz kafejnīcām, restorāniem, atpūtas kompleksiem un cita veida tūrisma un atpūtas infrastruktūras objektiem». Tādējādi domnieki ar vienu balsojumu uz 10 mēnešiem ir apturējuši investīciju pieplūdumu tirdzniecībā – nozarē, kas Jelgavā, šķiet, attīstās visstraujāk.
Uz šo lēmumu ir reaģējusi arī Ekonomikas ministrijas Tirdzniecības nozares ekspertu padome, kas 18. jūlija sēdē nolēma, ka: «..pašvaldībai nav tiesību uz ģenerālplāna korekcijas gatavošanas laiku ierobežot savā administratīvajā teritorijā uzņēmējdarbības veikšanu, nosakot nepamatotus apbūves ierobežojumus. Uzņēmējiem ir saistoši tikai Domes pieņemtie un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas apstiprinātie saistošie noteikumi par apbūves nosacījumiem pilsētā». Mulsinošs ir arī ģenerālplāna korekciju veikšanas ilgums – 10 mēnešu. Šādā gadījumā nav skaidrs, ar ko nodarbojies iepriekšējais Jelgavas pilsētas galvenais arhitekts Kaspars Riekstiņš, kura nepadarīto darbu pabeigšana nu ilgs teju vai gadu. Domes izpilddirektors Gunārs Kurlovičs 10 mēnešu ilgo ģenerālplāna koriģēšanas periodu skaidro ar naudas trūkumu, kura dēļ šo darbu nevar paveikt ātrāk. Bet varbūt tomēr vajadzēja atrast naudu kaut kur Domes plānā maka krokās? Ja nebija, kur ņemt, varēja taču aizņemties. Domei būtu reāli un tālredzīgi jāizvērtē, kas ir izdevīgāk – 10 mēnešus stiept Jelgavas ģenerālplāna korekcijas, knapinoties ar naudu, vai laist secen daudzus investīciju piedāvājumus, kas pilsētai varētu dot simtus tūkstošus latu un jaunas darbavietas. Un kamdēļ nevarēja turpināt izdot būvniecības atļaujas visiem celtgribētājiem, paralēli strādājot pie iepriekšminētajām korekcijām.
Ir pilnīgi skaidrs, ka tirgus agri vai vēlu visu noliks savās vietās. Vietējie tirgotāji ir jāatbalsta, taču tikai vienlīdzīgas konkurences apstākļos. Protams, ja Jelgavas Dome vēlas, lai investīcijas ieplūstu Jelgavā. Vispār sāk rasties iespaids, ka Domei laiku pa laikam patīk runāt vienu, bet darīt otru. Var piekrist G.Kurlovičam, ka Jelgavas centru nevajadzētu pārvērst par tirdzniecības centru «konteineriem» pieblīvētu vietu. Tā tas ir. Taču acīmredzams ir arī otrs apstāklis – Dome nespēj sakārtot (vai pieprasīt no zemes īpašniekiem, lai viņi to izdara paši) daudzas teritorijas pilsētas centrā. Piemēram, pilsētas autoosta, par kuras nepievilcību ir dzirdēts ne viens vien pilsētas viesa neglaimojošs izteiciens.
Tāpēc nav ko sēdēt uz siena kaudzes, lai gan tas ir izdevīgi vietējiem tirgotājiem. Arī viņus, protams, var saprast – tuvojas Saeimas vēlēšanas un ietekmi pilsētas dzīvē, kāda nu kuram tā ir, negrib zaudēt neviens. It īpaši tie uzņēmēji, kas ne tikai ar padomu, bet arī materiāli atbalstījuši Domes nosacītajā pozīcijā pārstāvētās partijas. Kā jau tika sacīts pirms pašvaldību vēlēšanām, investīcijas politikā atmaksājas visātrāk, un, ja īsti nevedas biznesā un konkurenti arī čum un mudž, tad netiek smādētas arī politiskās spēlītes, ar kuru palīdzību vēl kādu laiku var novilkt.
Žēl tikai, ka pozīcijas partiju pārstāvju runas par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu un biznesa parku, inkubatoru un sazin vēl kā veidošanu tādas pupu mizas vien izrādījušās. Inkubators kaut kā neiznāk, bet būvētgribētāji ar lielāku tirdzniecības centru celšanas piedāvājumiem pēc būvatļaujām varēs pienākt kaut kad maijā. Šis Domes lēmums noteikti būs atstājis negatīvu iespaidu uz to, ko var dēvēt par Jelgavas tēlu potenciālo investoru acīs, un arī Jelgavas pircēji, kuru liela daļa skaita katru santīmu, paldies Domei par to neteiks.
