Kad beidzot sakārtos mūsu mājas pagalmu?! Jau divdesmit gadu tur nekas nav darīts, viss vienās bedrēs, ūdens un dubļi. Kāpēc apsaimniekotājs nerīkojas?
“Kad beidzot sakārtos mūsu mājas pagalmu?! Jau divdesmit gadu tur nekas nav darīts, viss vienās bedrēs, ūdens un dubļi. Kāpēc apsaimniekotājs nerīkojas?” tā varētu jautāt liela daļa jelgavnieku. Diemžēl aizvien pilsētnieki nevēlas atzīt, ka par namu pagalmiem atbildīgi viņi paši. Iedzīvotāji ir tie, kam jāpieņem lēmums par laukumu un ceļu asfaltēšanu vai bedrīšu “lāpīšanu”. Taču lielākoties skaistās ieceres apstājas, jo tāds lēmums nozīmē būtiski palielināt apsaimniekošanas maksu.
Pagalmi Jelgavā ir problēma – tie ir nolietojušies gluži tāpat kā dzīvojamās mājas. Pagājis tā saucamais amortizācijas laiks, kad iekškvartālos bija jāveic rekonstrukcijas darbi. Kā pilsētas dzīvi ietekmē nesakārtotās teritorijas starp mājām? Pirmkārt, tas ir skats, ko redz gan vietējie iedzīvotāji, gan Jelgavas ciemiņi. Būtiska problēma ir tā, ka bedrainos pagalmos tiek bojātas automašīnas. Nesakārtotā vidē arī bērniem nav daudz iespēju, kā pavadīt brīvo laiku, bet dzīvokļa pārdevējam jārēķinās, ka par mitekli tad var prasīt zemāku summu.
“Virkne pasākumu gan ir īstenoti, bet ar tiem nepietiek, lai mājas un pagalmi iegūtu jaunu skatu,” atzīst Jelgavas pašvaldības izpilddirektora vietnieks Vilis Ļevčenoks. Vietējā vara nav uzskaitījusi un vērtējusi, kāda daļa no pilsētas daudzdzīvokļu namu pagalmiem ir teicamā, apmierinošā vai kritiskā situācijā. “To var analizēt, ja ir zināmi naudas līdzekļi, ko izmantot pagalmu sakārtošanai, pirmkārt sagatavojot attīstības projektu,” domā V.Ļevčenoks. Citādi tas ir teorētisks un nepamatots darbs.
Pagalmi pieder dzīvokļu īpašniekiem
Pārsvarā visu daudzdzīvokļu namu pagalmu īpašnieki ir tie, kam tuvējās ēkās pieder dzīvokļi. Likums par dzīvojamo māju privatizāciju jau sākotnēji noteica, ka līdz ar mitekļa iegūšanu īpašumā privatizēta tiek daļa zemes, kas ir ap būvi. To sauc par piekrītošo teritoriju, kas dzīvokļa saimniekam ir tā dēvētā domājamā daļa.
Kad izbūvēja daudzdzīvokļu māju kvartālus, speciālisti neparedzēja, ka pagalmos tiks novietotas automašīnas. Toreiz spēkratu nebija tik daudz, turklāt tos turēja atsevišķos garāžu masīvos. Pēdējos gados pilsētnieki pieraduši savus braucamos uz nakti atstāt pie mājas “zem loga”. Taču, kā akcentē V.Ļevčenoks, visām mašīnām vietu pagalmos nepietiek. Viena no galvenajām problēmām – iebraucamie ceļi nav veidoti tā, lai pa tiem pārvietotos divos virzienos. Transporta līdzekļus īpašnieki atstāj uz ietvēm, kas paredzētas gājējiem. Tomēr vietējai varai tādu iedzīvotāju rīcību juridiski ietekmēt grūti, jo būtībā zeme pie mājas pieder viņiem.
Dzīvokļu īpašnieki – neatsaucīgi
Pašvaldība pēdējo gadu laikā ieguldījusi budžeta naudu, lai sagatavotu detālos plānus vairāku iekškvartālu rekonstrukcijai. Taču jelgavnieki izrāda pretestību tādiem vietējās varas plāniem. Spilgts piemērs ir projekts par pagalmu atjaunošanu RAF dzīvojamajā masīvā. “Piesaistot privāta biznesa līdzekļus, vēlējāmies gan atjaunot segumu, gan iekārtot automašīnu stāvvietas, gan bērnu rotaļu laukumu un izveidot apstādījumus, taču iedzīvotāju protesti bija tik izteikti, ka projektu diemžēl nācās apturēt,” saka V.Ļevčenoks. Līdzīgi plāni bija Puķu ielas (tā saucamās Žukovkas) apkaimē, arī Meiju ceļā un citur. Tomēr nav iedzīvotāju atbalsta, teritoriju sakārtošana uz komersantu rēķina jelgavniekiem neinteresē.
Viens no veidiem, kā bez māju iedzīvotāju līdzekļiem atjaunot lielāko iekškvartālu pagalmus, ir jaunu dzīvojamo ēku un citu būvju celtniecība. Tad obligāts pašvaldības nosacījums ir sakārtot apkārtējo teritoriju. Tādējādi ieguvēji būtu arī tuvējā apkaimē dzīvojošie.
Projekti iegūluši plauktos
No deviņdesmito gadu beigām par pašvaldības naudu izstrādāti vairāki apjomīgi pagalmu attīstības projekti. 2001. gadā tādi plāni tapuši jau trim pagalmiem. Teritorijas attīstībai starp Lielo, Akadēmijas, Driksas un Katoļu ielu piekrita tikai Katoļu ielas pirmās mājas dzīvokļu īpašnieki, turklāt viņu vēlmes bija vien “aizlāpīt” bedrītes. 2004. gadā par šā nama naudu tas arī izdarīts.
Mātera, Lielās un Pasta ielas iekšpagalma atjaunošanu atbalstīja tikai divu māju iedzīvotāji – dzīvokļu īpašnieki noteica, ka par aptuveni piecarpus tūkstošiem latu jāuzklāj asfalts iebraucamajiem ceļiem.
Par šausmīgi bedrainu pagalmu SIA “Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde” (NĪP) valdes loceklis Juris Vidžis sauc arī laukumu starp Pasta ielu 45 un Raiņa ielu 10, pie vienas no mājām par 2000 latiem 2003. gadā noasfaltēts ceļš. 1998. gadā tādu rekonstrukcijas dokumentu NĪP sagatavoja arī Uzvaras, Dobeles, Blaumaņa un Ausekļa ielas kvartālam, bet pēc vairākiem gadiem ceļu sakārtot izdevies tikai pie viena nama. “Izdarīt varam tikai tur, kur piekrīt dzīvokļu īpašnieki,” saka J.Vidžis. Tomēr arvien daudzi domā, ka viņu vietā rīkosies kāds cits.
Tā kā minētie apjomīgie projekti izstrādāti 2001. gadā, pirms darbu sākuma tie jāaktualizē. Toreiz dokumentos bija iekļautas arī asfaltēšanas un citas izmaksas, bet tagad tās jau kļuvušas vairākkārt lielākas.
Liels ieguvums pagalmu attīstībai ir arī bērnu rotaļu laukumu izbūve. No pašvaldības budžeta naudas pēdējos gados spēļu vietas jaunākajiem jelgavniekiem ierīkotas daudzos iekškvartālos – Mātera, Ganību, Māras ielas mikrorajonā. “Šī programma turpināsies, pāris laukumus pagalmos plānojam izbūvēt arī 2008. gadā,” saka V.Ļevčenoks.
Lai iekškvartālu attīstības plānošana izmaksātu lētāk, Jelgavas Dome pirms vairākiem gadiem rīkoja konkursu, kurā studenti tika aicināti radīt idejas pagalmu sakārtošanai. Diemžēl visi desmit iesniegtie projekti nav īstenoti, jo iedzīvotāji par tiem nav izrādījuši interesi. Tomēr plāni ir saglabājušies un gaida savu laiku.
Jāpalielina apsaimniekošanas maksa
Arī NĪP pagalmu problēmas kārtīgi sāka risināt 2003. gadā. Toreiz daudzos labotas bedrītes, gadā iztērēts ap 50 tūkstošu latu. “Apjoms bija ļoti liels – vismaz 75 māju pagalmos tika “aizlāpītas” bedres,” saka J.Vidžis.
Taču jau nākamajā gadā izteikti sadārdzinājās gan materiāli, gan darbaspēka izmaksas. Tādējādi turpmāk izdarīts daudz. 2004. gadā lielāki un neliela apjoma remontdarbi īstenoti vairs tikai 35 pagalmos, nākamajos gados – vēl mazāk. Ar ko tas skaidrojams? Visas izmaksas ir vairākkārt augušas, taču apsaimniekošanas maksa daudzos gadījumos saglabājusies nemainīga. “Ļoti, ļoti grūti dabūt iedzīvotāju piekrišanu paaugstināt apsaimniekošanas maksu divas vai divarpus reizes. Taču tāpēc apstājies pagalmu attīstības process,” uzsver J.Vidžis. Ja cenas būtu 2003. gada līmenī, daudz vairāk ceļu tiktu sakārtoti.
Tomēr apsaimniekošanas uzņēmuma vadītājs uzsver, ka iebraucamo ceļu remonti nav izeja. Pagalmi projektēti 70. un 80. gados. Nevienā dokumentā nav paredzēti stāvlaukumi, nav plānots, ka divas mašīnas var izbraukt pa vienu ceļu. “Te parādās nākamā problēma – iepriekš piedāvājām tikai salabot bedrītes, bet tagad tas būtu nepareizi. Pirmkārt, jāprojektē lietus kanalizācija un vismaz divas reizes platāki ceļi. Tad vienā virzienā varētu turēt mašīnas, bet vairākos pagalmos pat būtu jāizbūvē stāvlaukumi,” stāsta J.Vidžis. Pašlaik jau no deviņu namu dzīvokļu īpašniekiem saņemts atbalsts, ka piemājas teritorija jāsakārto.
Lai to izdarītu, ar mājas bilancē esošajiem līdzekļiem vien nepietiek. Risinājums ir ņemt kredītu un to atmaksāt vairākos gados.
NĪP rosina pagalmus sakārtot pakāpeniski. Līdzīgi kā ar ēku siltināšanu – sāk ar gala sienām. Vispirms iegulda tajās lietās, kuru izdevumus var atmaksāt īsākā laikā. Pēc tam veic apjomīgākus darbus.
Kā pozitīvu piemēru J.Vidžis min Stacijas ielas 53. māju, kur viss piebraucamais ceļš glīti noasfaltēts. Līdzīgi darbi veikti citās vietās. 2006. gadā atjaunots pagalms Sudrabu Edžus ielā 1, bet Lielā iela 7 ir vienīgais pagalms Jelgavā, kur īstenoti labiekārtošanas darbi.
NĪP kategoriski iebilst pret bedrīšu labošanu ar šķembām. “Pēc pirmā lietus tās ir laukā,” uzsver J.Vidžis.
Savukārt Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) eksperti aprēķinājuši – lai atjaunotu vienu kvadrātmetru pagalma ar bruģa segumu, izmaksas ir aptuveni no 35 līdz 40 latiem.
Tiek no dienesta viesnīcas uz fakultāti
LLU pagalmos ir līdzīga situācija kā citur pilsētā. Universitāte Jelgavā apsaimnieko 92 namus. “Šogad daļēji sakārtots Svētes ielas kvartāla (Ekonomikas fakultāte un dienesta viesnīcas) iekšpagalms – ar šķembām noklāta teritorija 600 kvadrātmetru platībā,” skaidro LLU direktors Andrejs Garančs. Lielākās problēmas pagalmos sagādā ceļa zīmju ignorēšana. Svētes ielas iekškvartālā uzliktas deviņas. “Taču gan studenti, gan citi pilsētnieki tās pilnībā ignorē,” uzsver A.Garančs. Pēc direktora teiktā, universitāte izstrādā projektu autotransporta kustības ierobežošanai pagalmā.
Lielākais no pēdējo gadu darbiem ir sakārtots stāvlaukums pie Jelgavas pils. Veikts asfaltbetona seguma remonts ap vēsturisko celtni, salabots ap 350 kvadrātmetru ceļa. Pie Veterinārmedicīnas fakultātes atjaunots asfalta segums no 9. dienesta viesnīcas uz fakultātes ēku.
“Taču līdz ar pagalmu labiekārtošanu vismaz daļēji ir jārisina arī inženiertīklu rekonstrukcija, kas tādus projektus vēl vairāk sadārdzina,” akcentē A.Garančs.
Pašvaldība segs pusi izmaksu
“Redzam, ka līdzšinējie paņēmieni, kad pašvaldība piedalās pagalmu atjaunošanā, nav bijuši pietiekami ražīgi. Tādēļ domājam realizēt plānu, ka no pilsētas budžeta varētu finansēt pusi pagalma atjaunošanai nepieciešamo līdzekļu,” stāsta V.Ļevčenoks. Līdzīgi tas pašlaik jau ir, ierīkojot jaunu ūdensvadu vai kanalizāciju, kā arī tad, ja kādā ieliņā dzīvojošie piedalās ielas asfaltēšanas darbu finansēšanā. Ja, gatavojot apstiprināšanai budžetu, deputāti tādu domu atbalstīs, jau nākamajā gadā šim mērķim varētu tikt piešķirti 50 tūkstoši latu.
Aprēķins vienkāršs – kopā ar iedzīvotāju daļu tas veido jau simts tūkstošus latu. Izpilddirektora vietnieks ir pārliecināts, ka par tādu naudu atkarībā no veicamajiem darbiem var sakārtot jau trīs četrus pagalmus. Tomēr atsevišķi par dzīvokļu īpašnieku naudu gan jāizstrādā rekonstrukcijas projekts. Teritoriju attīstību domāts īstenot rindas kārtībā – mājas iedzīvotāji pagalma atjaunošanu ierosina savam apsaimniekotājam, tas savukārt ideju iesniedz Jelgavas Domē. Ja plāns ir īstenojams, pēc visas dokumentācijas sagatavošanas darbus organizēšot pašvaldības aģentūra “Pilsētsaimniecība”.
Ja jelgavnieki būtu aktīvi izmantot šo pašvaldības piedāvājumu, nākamajos gados tam varētu paredzēt vairāk līdzekļu. Tad perspektīvā varētu sakārtot lielu daļu pilsētas pagalmu.
***
Viedokļi
Juris Vidžis, NĪP valdes loceklis:
Lēmumus par nepieciešamo darbu veikšanu dzīvojamā mājā pieņem dzīvokļu īpašnieki. Esmu pārliecināts, ka pirmām kārtām līdzekļi jāiegulda energotaupības pasākumu realizēšanai, tā ekonomējot siltumenerģiju – tātad naudas līdzekļus, kurus pēc tam var ieguldīt, piemēram, pagalmu sakārtošanai.
Andrejs Garančs, LLU direktors:
Viens no risinājumiem pagalmu atjaunošanai ir sadarbība ar uzņēmējiem. Teritorijas daļā, ko apsaimnieko LLU, J.Čakstes bulvāra 5 un 7 pagalmos (aiz Hansabankas Jelgavas filiāles) kopā ar uzņēmējiem tiek izstrādāts tehniskais projekts labiekārtošanai, ko varētu realizēt turpmākajos divos gados. Šāds risinājums nepieciešams, jo LLU trūkst līdzekļu pagalmu sakārtošanai.
Pagalmu atjaunošanas soļi
1. Izteikta iedzīvotāju vēlme sakārtot vidi.
2.Projekta izstrāde.
3. Visu mājas dzīvokļu īpašnieku akcepts, ka projekts der un ka pagalms jāatjauno.
4. Darbi.
Pēdējos gados NĪP apsaimniekoto māju pagalmos sakārtoti ceļi
Satiksmes 53
Lielā 13
Pasta 24
Tērvetes 90
Uzvaras 11
Raiņa 10
Pērnavas 32
