Pēc jūlija beigu spēcīgā pērkona negaisa nedaudz uzlabojušies mitruma apstākļi. Jāvāc agri sēto dārzeņu raža, turpinās ogu vākšana.
Pēc jūlija beigu spēcīgā pērkona negaisa nedaudz uzlabojušies mitruma apstākļi. Jāvāc agri sēto dārzeņu raža, turpinās ogu vākšana. Jāseko kaitēkļu un slimību izplatībai visām tām kultūrām, kas tiks vāktas rudenī. Būs labvēlīgi apstākļi ķirbjaugiem, kas prasa siltumu, toties vairāk slimību var parādīties vēsāka laika piekritējiem kāpostaugiem. Nepastāvīgie apstākļi mēneša sākumā pastiprinās ābolu un bumbieru kraupja, kā arī augļu puvju izplatību. Labs laiks gaidāms augusta otrajā nedēļā, naktīs gan kļūs nedaudz vēsāks.
Dārzeņkopība
Ceturtdien vēl var iesēt visu veidu salātus. Ja no sīksīpoliņiem sīpoli stādīti aprīlī (un vairāk nekā puse lakstu jau nokrituši), brīvdienās vai otrās nedēļas vidū tos var sākt novākt. Ja iespējams, nedēļu sīpolus žāvē uz lauka, pāris reižu apgrozot. Ja tie smidzināti arī pret sīpolu kakla puvi, uz lauka var atstāt žūt ar visiem lakstiem. Ja nobrieduši sīpoli uz lauka labos mitruma apstākļos nostāv ilgāk nekā nedēļu, tie var veidot jaunas saknes un tad slikti glabāsies. Turpinās agro kartupeļu vākšana, bet vēlajos stādījumos pret lakstu puvi izmanto tādus kontakta iedarbības fungicīdus kā ditānu, penkocebu vai jaunākās paaudzes širlanu, rammānu. Intervālu ievērošanai jāseko līdz laika apstākļiem.
Kāpostu laukos, pieturoties siltam un nepastāvīgam laikam, var izplatīties bakteriozes. Uz lapām parādās v veida plankumi, un galviņa tiek nobojāta no iekšpuses. Nav tiešu līdzekļu šo slimību apkarošanai – tikai profilakse un augmaiņa. Turpinās kāpostu balteņa izplatība, tāpēc nepieciešams lietot insekticīdus.
Vāc burkānus buntītēm, var paretināt biezāk sasējušos. Jāskatās arī iespējamie burkānu mušas bojājumi, tās lidošanu gan grūti pamanīt. Var izmantot dzeltenos līmes vairogus, kur tās pielips, bet vienalga jāparāda speciālistam, jo to grūti atšķirt no citām mušām.
Otrās nedēļas brīvdienās lietderīgi vēlreiz pārskatīt nezāļu izplatību dārzeņu platībās un tās izravēt. Sevišķu uzmanību pievērš sīkziedu galinsogai, mīkstpienēm, balandām, tīteņiem un jebkurai citai nezālei, nepieļaujot sēklu veidošanos. Pēc agri novāktām dārzeņu kultūrām (zirņi, agrie kartupeļi, sīpoli) sēj zaļmēslojuma kultūras, piemēram, eļļas rutku. To nedrīkst sēt pēc agrajiem kāpostiem.
Siltumnīcās
Aktīvs ražas vākšanas laiks. Siltās naktis sekmē lielas ražas kā gurķiem, tā tomātiem, tikai jāvāc regulāri, jo katrs pāraugušais gurķus kavē jauno veidošanos. Gurķiem dzinumus laiž no stieples uz leju, izgriež slimās lapas un ūsas. Turpina tikpat intensīvi mēslot un laistīt. Seko līdzi arī kaitēkļu (tīklērces, tripšu) izplatībai. Tomātiem izgriež pazares, garajā apritē veic augu pazemināšanu, tos nolaižot. Izgriež lapas virs noražojušiem ķekariem. To nedrīkst darīt vairāk kā par vienu divām lapām nedēļā, jo strauja atlapošana var veicināt augļu apdegumus. Augļi kas ienākušies ķekarā, vienmēr būs aromātiskāki un garšīgāki. Slimību profilaksei izsmidzina fungicīdus, sevišķi bīstama ir fitoftora, lapu brūnais pelējums, pelēkā puve. Atcerieties, ka augšanas apstākļu optimāls nodrošinājums ir labākā slimību profilakse.
