Jau vairākas nedēļas medniekiem ir iespēja tikt klāt lielākajam Latvijā mītošajam dzīvniekam.
Lai medības būtu veiksmīgas, ar uzmanību un pacietību vien nepietiek, vajag arī mazliet veiksmes.Par dzīvesvietu alnis visbiežāk izvēlas aizaugušus izcirtumus, lauces un pļavas, zāļu purvus un sūnu purvu malas, ūdenstilpju piekrastes, priežu un lapukoku jaunaudzes ar bagātīgu paaugu un pamežu. Ziemā biežāk sastopams lielākos meža masīvos. Alnis ir nometnieks, taču zināmi gadījumi, kad tas pārvietojas ļoti lielos attālumos. Parasti vasarā diennaktī mēdz noiet piecus sešus kilometrus, ziemā ievērojami mazāk. Pārsvarā aļņi dzīvo mātes ģimenē, bet jaunie var apvienoties arī nelielās grupās. Vienīgi vecākie buļļi un ālavas govis mīt atsevišķi. Jaukta bara priekšgalā iet vecā govs, ja tajā ir tikai buļļi – spēcīgākais. Alnis aktīvs ir visu gadu. Vasarā pieci seši barošanās brīži mijas ar atpūtu, bet karstā laikā, kad daudz asinssūcēju kukaiņu, aktīvāks ir vakaros, naktīs un agrās rīta stundās. Arī ziemā darbīgs visu diennakti. Atpūšoties vienmēr guļ ar galvu pret vietu, no kuras atnācis, lai izvairītos no pēkšņa uzbrukuma. Dabisko ienaidnieku alnim gan ir maz. Parasti tie ir vilki, reizēm arī lāči. Pašlaik aļņus var medīt ar gaidi. Tas nozīmē, ka medniekiem jau laikus vietās, kur šie dzīvnieki uzturas, bija jāizveido medību tornīši. Alnim ir labi attīstīta oža, tāpēc, izvēloties vietu tornītim, jāņem vērā valdošais vēja virziens. Pretējā gadījumā izcirtums ātri vien piepildīsies ar cilvēka smaržu, un dzīvnieks no biezokņa neiznāks. Alnis cilvēku spēj saost pat 500 metru attālumā. Pat sēdot tornītī augstu no zemes, jāievēro klusums, jo šiem dzīvniekiem lieliski attīstīta arī dzirde. Pašlaik pieaugušajiem buļļiem ir riesta laiks. Tam viņi izvēlas lielu meža masīvu daļēji aizaugušās pļavas, mitrus klajumus. Tajos atrodami aplauzīti nelieli kociņi, izkārpītas lēzenas divus metrus garas, metru platas un 50 – 80 centimetru dziļas bedres, kurās notiek pārošanās. Jūtama buļļu smaka. Riesta sākumā un beigās tie bauro pēc saules rieta un agrā rītausmā. Kulminācijas laikā baurošana sākas jau pusdienlaikā. Tā ir paklusa, stenēšanai līdzīga īdēšana bezvēja laikā dzirdama tikai 300 – 400 metru attālumā. Ja medī bauru laikā, tornītī ieteicams ņemt līdzi sausu zaru saišķīti. Ja dzīvnieks ir tuvumā, bet nevēlas iznākt no paslēptuves, saišķīti vajag palauzīt. Alnis noteikti nāks meklēt «pretinieku».
UZZIŅAI
Pieauguša aļņa ķermeņa garums var būt pat trīs metri, skausta augstums – divi metri, bet svars pārsniegt pat 600 kilogramu. Buļļu galvas rota ragi var svērt pat 20 kilogramu. Briedumu alnis sasniedz piecu līdz 10 gadu vecumā. Maksimālais dzīves ilgums ir 18 – 20 gadu.Pirmajā dzīves rudenī teļam ragu vietā izveidojas divus trīs centimetrus augsti izciļņi, no kuriem pavasarī izaug stieņveida ragi bez žuburiem. Sākot ar trešo dzīves gadu, tie sāk augt aprīlī un beidz jūlijā – augusta sākumā, kad alnis no ragiem notīra ādu, berzdams tos pret kokiem un celmiem. Četrgadīgam bullim var sākt veidoties lāpstveida ragi. Tomēr dažādu iemeslu dēļ piektdaļai aļņu buļļu veidojas žuburoti stieņveida ragi, kuru dēļ viņus sauc par apaļradžiem. Vislielākās «lāpstas» izaug septiņu līdz 12 gadu vecumā.
FAKTI
Alnis ir tipisks augēdājs, tā ēdienkartē ir ap 60 zālaugu un sīkkrūmu, kā arī 30 koku sugu. Pavasarī pamatbarība ir lapukoku un krūmu lapas, jaunie dzinumi, zālaugi, rudenī – lapukoku un krūmu zari un miza. Savukārt ziemā, kad izveidojusies pastāvīga sniega sega, alnis ēd arī mellenājus un brūklenājus, kārklus, pīlādžus, krūkļus, apses, priežu un egļu dzinumus. Pieaudzis ziemā diennaktī patērē 10 – 13 kilogramu barības, vasarā – 30 – 40 kilogramu zālaugu. Sienu neēd. Gadā notiesā ap septiņām tonnām barības, no kurām četras ir lapas un skujukoku dzinumi, pusotras tonnas – koku un krūmu lapas, 700 kilogramu – mizas. Pārējais – zālaugi un sīkkrūmi.
