Septembrī sākas ne vien jaunais mācību gads, bet arī aļņu medību sezona. Medniekiem ir iespēja ieraudzīt un nošaut lielāko Latvijā mītošo dzīvnieku.
Septembrī sākas ne vien jaunais mācību gads, bet arī aļņu medību sezona. Medniekiem ir iespēja ieraudzīt un nošaut lielāko Latvijā mītošo dzīvnieku.
Pieauguša aļņa ķermeņa garums var būt pat trīs metri, skausta augstums – divi metri, bet svars dažkārt pārsniedz pat 600 kilogramu. Buļļu galvas rota – ragi – ir milzīgi un sver līdz pat 20 kilogramiem. Briedumu alnis sasniedz piecu līdz desmit gadu vecumā. Maksimālais mūža ilgums – 18 – 20 gadu.
Pirmajā dzīves rudenī teļam ragu vietā izveidojas divus trīs centimetrus augsti izciļņi, no kuriem pavasarī izaug stieņveida ragi bez žuburiem. Sākot ar trešo dzīves gadu, tie sāk augt aprīlī un beidz jūlijā augusta sākumā, kad alnis no ragiem notīra ādu, berzdams tos pret kokiem un celmiem. Četrgadīgam bullim var veidoties lāpstveida ragi. Tomēr dažādu iemeslu dēļ piektdaļai aļņu buļļu tie formējas žuburoti stieņveida, kuru dēļ viņus sauc par apaļradžiem. Vislielākās “lāpstas” izaug septiņu līdz 12 gadu vecumā.
Alnis ir tipisks augēdājs. Viņa “ēdienkartē” ir ap 60 zālaugu un sīkkrūmu, kā arī 30 koku sugu. Pavasarī pamatbarība ir lapukoku un krūmu lapas, jaunie dzinumi, zālaugi, rudenī – lapukoku un krūmu zari un miza. Savukārt ziemā, kad izveidojusies pastāvīga sniega sega, tas ēd arī mellenājus un brūklenājus, kārklus, pīlādžus, krūkļus, apses, priežu un egļu dzinumus. Pieaudzis zvērs ziemā diennaktī patērē 10 – 13 kilogramu barības, vasarā – 30 – 40 kilogramu zālaugu. Sienu neēd. Gadā notiesā ap septiņām tonnām barības, no kurām četras ir lapas un skujukoku dzinumi, 1,5 tonnas – koku un krūmu lapas, 0,7 tonnas – mizas, pārējais – zālaugi un sīkkrūmi.
Par dzīvesvietu alnis parasti izvēlas aizaugušus izcirtumus, lauces un pļavas, zāļu purvus un sūnu purvu malas, ūdenstilpju piekrastes, priežu un lapukoku jaunaudzes ar bagātīgu paaugu un pamežu. Ziemā biežāk sastopams lielākos meža masīvos. Nometnieks, taču gadās, ka pārvietojas ļoti lielos attālumos. Reģistrēts gadījums, kad Volgas deltā iezīmēts alnis nomedīts Bauskas apkaimē. Tātad dzīvnieks veicis vairāk nekā 1000 kilometru. Parasti vasarā diennaktī mēdz noiet piecus sešus kilometrus. Ziemā ievērojami mazāk. Dzīvo mātes ģimenē, jaunie aļņi var apvienoties nelielās grupās. Vienīgi vecākie buļļi un ālavas govis dzīvo atsevišķi. Jaukta bara priekšgalā iet vecā govs, ja tajā ir tikai buļļi – spēcīgākais.
