Pasaules Diabēta dienai novembrī tiek veltīti dažādi pasākumi, bet katram, kurš vēl ne reizi nav noteicis cukura līmeni asinīs, būtu vērtīgi neatkarīgi no pasaules kalendāra sarīkot sev tādu kā mazo, individuālo diabēta dienu – kādu rītu nepabrokastot un garāmejot ieiet aptiekā, poliklīnikā un vismaz ekspresanalīzēs palūkot, kāds tad tas cukura līmenis ir. Reti kurš ēd tik pilnvērtīgi un veselīgi, kā visur skandē, tad vēl skrien rītos un vakaros vai apmeklē sporta treniņus. Arī tad no slimībām neesi pasargāts. Lai gan diabēts aprakstīts jau Senās Ēģiptes laikos un zināms tā mehānisms, joprojām nav skaidrs, kāpēc tas vienu brīdi «nostrādā».
Skrējiens virsotnē
Vēl šodien Imants Lagzdiņš var nosaukt to Karpatu kalnu virsotni, kas vēlāk iezīmēja pagrieziena punktu dzīvei – 1985. gadā viņš, 40 gadu vecs vīrietis, būdams ekskursijā, kopā ar citiem devās iekarot Pikuri virsotni. Ne jau lēnām un līču loču, bet pa taisno cauri kazenājiem «dragāja augšā». «Tās slāpes, ko jutu, sasniedzot virsotni, bija tādas, ka grauzu sniegu – melnu, netīru, kāds nu tai virsotnē bija. Pēc tam, atgriežoties darbā, bija sēdošs darbs, visu laiku blakus burka ar ūdeni. Slāpa ļoti. Gāju pie daktera,» atceras Imants. Analīzes apstiprinājušas diabētu. Pirmos divus gadus izticis ar tabletēm, tad sācis injicēt insulīnu. «Toreiz jau vēl bija «lopu insulīns», resnas adatas. Tagad adatiņas smalkas. Ka tikai Dievs dotu, ka varētu iegādāties tik, cik nepieciešams!» viņš piebilst. Pa šiem gadiem iemācījies regulēt cukura līmeni asinīs gan ar tabletēm, gan injekcijām. «Var ēst visu, tikai jāzina, ko tu apēd – cik maizes vienības tas ir. Ir ne tikai paaugstināts cukura līmenis, bet arī pazemināts – tas var būt vēl briesmīgāk.»
Šogad ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu Liepājas Diabēta biedrības 12 aktīvisti mācījās Jaunķemeru rehabilitācijas centra Dietoloģijas nodaļā, lai varētu izglītot arī citus. Biedrības vadītāja Ritma Maļinovska pajoko, ka pats fonds sākumā bija jāizglīto, kas ir diabēts un cik svarīgi par to stāstīt. Viņa mudina arī citviet veidot diabēta pacientu biedrības, nebaidīties meklēt finansējumu izglītojošām aktivitātēm un uzsver – sadarbībā un informācijā ir spēks!
«Katrai slimībai apakšā var būt «cukurs», tas ir, diabēts. Vajag pārbaudīties! Piecus līdz septiņus gadus diabēts var attīsties tā, ka cilvēks nemaz nezina, organisms it kā tiek pats galā, bet diabēts jau attīstās, ietekmē asinsvadus, orgānus,» teic R.Maļinovska. Un kārtīga pārbaude būtu pieckārtīga – no rīta tukšā dūšā, stundu pirms un pēc pusdienām, stundu pirms vakariņām un pirms gulētiešanas.
Neskaidri signāli
Endokrinologs Anatolijs Lucenko spriež, ka arī nepārejošs nogurums varētu būt viens no signāliem, kas jāņem vērā. Precīzu atbildi sniedz tikai analīzes. Turklāt glikometru ekspresmērījumi var būt neprecīzi, lai arī zināmu informāciju sniedz. Konsultācijai ar ārstu un papildu analīzēm noteikti ir iemesls, ja cipars pārsniedz normu, pat atrēķinot pāris milimolu kā kļūdas iespējamību. Taču pieci procenti esot tādi, kas staigā apkārt, nezinot par savu diabētu, jo ne paši, ne ģimenes ārsts nesaskata iemeslu satraukumam – nopietnās analīzes sertificētā laboratorijā tukšā dūšā no rīta uzrāda visnotaļ normālu ciparu – 5,5 milimoli. Taču cilvēks jūtas slikti, ir nogurums, tirpst kājas, «neskaidra simptomātika». Iespējams, atbilde būs analīžu rezultātos divas stundas pēc kārtīgām pusdienām – tad būs labāk redzams, vai organisms tiek galā ar uzdevumu saražot nepieciešamo insulīnu.
Bērniem bieži tiekot atklāts cukura diabēts pēc vīrusu infekcijām, kuru laikā cieš aizkuņģa dziedzera šūnas, tāpat par diabēta iespējamību jādomā, ja regulāri ir strutainas ādas infekcijas, saaukstēšanās viena aiz otras, dažādas baktēriju izraisītas infekcijas, kas nepadodas ārstēšanai. Viena lielāka grupa ir bērni pēc trīs gadu vecuma, otra, kad diabēts tiek atklāts, – pusaudži.
«Diabēta pacientam ir «saldi audi», savukārt salda vide patīk baktērijām. Bērni nereti tiek ārstēti, pat nepārbaudot, kāds ir cukura līmenis asinīs, taču nesekmīgi. Līdz viņi nonāk slimnīcā kritiskā stāvoklī, kur analīzes uzrāda ļoti augstu cukura līmeni,» stāsta A.Lucenko. Pieaugušajiem gadskārtējā profilaktiskajā apskatē ir vairākas obligātas analīzes, pēc 40 gadiem noteikti vajadzētu būt arī cukura līmeņa pārbaudei. Bērniem analīzes ir «pēc ģimenes ārstu ieskatiem», un daudzi šādu nepieciešamību nesaskata. ◆
Īsi par cukura diabētu
Slimības rašanās
◆ Cukura diabēts ir hroniska slimība, kuras pamatpazīme ir paaugstināts cukura daudzums asinīs. Cukura diabēts rodas, ja aizkuņģa dziedzeris neražo vai nespēj saražot pietiekamu daudzumu insulīna (pirmā tipa diabēts) vai saražo, bet nespēj to attiecīgi izmantot (otrā tipa).
◆ Pašlaik pasaulē ir 135 miljoni cilvēku ar cukurslimību, bet tiek prognozēts, ka līdz 2025. gadam, augot iedzīvotāju skaitam un urbanizācijai, tas palielināsies līdz 300 miljoniem.
Puse cilvēku nezina
◆ Vismaz 50 procenti cilvēku, kuriem jau ir cukura diabēts, vēl nemaz par to nezina. Dažās valstīs tādu skaits var sasniegt pat 80 procentu.
◆ Diabēta izraisītās asinsvadu komplikācijas – redzes zudums, nieru nepietiekamība, infarkts, insults un kāju asinsvadu bojājumi – trīs līdz piecas reizes palielina vispārējo saslimstību, rada pieaugošu darbspēju zudumu un pazemina dzīves kvalitāti.
◆ Cukura diabēta izraisīto komplikāciju – akluma, nieru nepietiekamības un koronārās sirds slimības – ārstēšanai nepieciešami lieli papildu finanšu līdzekļi. Aprēķināts, ka cukura diabēta aprūpē un ārstēšanā jāiegulda pieci līdz desmit procenti no valsts nacionālā veselības budžeta.
Pakļauti saslimšanai
◆ Ar pirmā tipa diabētu saslimst galvenokārt bērni un pieaugušie vecumā līdz 40 gadiem. Vienīgā izdzīvošanas iespēja šiem pacientiem ir regulāras insulīna injekcijas. Ar otrā tipa diabētu saslimst galvenokārt cilvēki pēc 40 gadu vecuma. To ārstē ar veselīgu uzturu, tabletēm vai insulīnu.
◆ Diabētu izprovocē ne tikai uztura paradumi – trekns ēdiens, lielas porcijas, psiholoģiska atkarība no ēšanas procesa, nekontrolēta ēšana –, bet arī mazkustīgs dzīvesveids. Taču sava loma ir arī iedzimtībai – ģenētiski tiek nodots nevis diabēts, bet gan risks saslimt.
◆ Būtisks riska faktors – liekais svars.
Atklāj insulīnu
◆ 14. novembris ir zinātnieka Frederika Bantinga dzimšanas diena – viņš kopā ar kolēģi Čārlzu Bestu 1922. gadā Toronto Universitātes laboratorijā atklāja insulīnu, izdalīja tā ekstraktu un sāka to lietot praksē. Iepriekš gadsimta sākumā insulīnu bija atklājis rumāņu ārsts Nikolajs Paulesku, taču Pirmais pasaules karš pārtrauca izmēģinājumus. Viņš nepaspēja izmēģināt insulīnu uz cilvēkiem, tāpēc zaudēja cīņā par atklājēja titulu.
No www.diabets.lv
