Sirmā Rīga savas gadiem daudzinātās un organizētās jubilejas laikā negaidīti kļuva par brīnumdari, ne vien pulcējot tuvu un tālu viesu pūļus, bet arī vienā jaukā naktī Kronvalda parkā «uzburot» Pētera I pieminekli.
Sirmā Rīga savas gadiem daudzinātās un organizētās jubilejas laikā negaidīti kļuva par brīnumdari, ne vien pulcējot tuvu un tālu viesu pūļus, bet arī vienā jaukā naktī Kronvalda parkā «uzburot» Pētera I pieminekli. Neviens no pilsētas tēviem pat lāgā nespēja izskaidrot notikušo. Drīz vien sekoja privātuzņēmēja un monumenta restauratora likumsakarīga rīcība – dižā vadoņa pieminekli piemeklēja tāds pats liktenis kā savulaik «ļeņinekļus»: ar ceļamkrāna palīdzību tas tika demontēts un aizvests Teikas virzienā. Pēc drošām ziņām, «pjotreklis» savu mājvietu radis SIA «Teikas nami» autostāvvietā.
No saviem amatiem atkāpušās divas augstākās Latvijas muitas amatpersonas – Galvenās muitas pārvaldes direktors, savulaik ar lielām cerībām amatā apstiprinātais Aivars Krastiņš, un viņa vietnieks. Neoficiāli kā galvenais iemesls tiek nosaukts politiskais spiediens. Pēdējās nedēļās par muitas darbu izteicies arī finansu ministrs, gan paslavējot muitnieku veikumu cīņā pret kontrabandu, gan nesaudzīgi kritizējot tās darbu. Pētot līdzšinējo muitas priekšnieku maiņas un vidi, no kuras viņi nākuši, atliek secināt, ka tā bijusi kārtējā zīme, ka priekšvēlēšanu cīņa jau rit pilnā sparā.
Izsakot nesapratni par Rīgas mēra Gundara Bojāra darba stilu un politisko orientāciju, galvaspilsētas Domes koalīcijas līgumu lauzusi partija «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK. No amata gan neviens pagaidām nav atkāpies, ar vienu kāju paliekot tik ērtajā Rīgas Domes varas elitē (domājams, ne uz ilgu laiku). Savukārt «Latvijas ceļa» frakcija ieteikusi Bojāram atkāpties no mēra amata, ko pēdējais, būdams pārliecināts par savu stabilitāti, atteicies darīt.
Aizritējusi vesela desmitgade kopš kompartijas aktīvistu un viņu roklaižu organizētā un, par laimi, neveiksmi piedzīvojušā valsts apvērsuma mēģinājuma. Vienlaikus iestājies noilgums «padarmijas» specvienību pastrādātajiem noziegumiem, kuru vadošie izpildītāji visus šos gadus pamanījušies patverties mātes Krievzemes drošajā aizsegā.
Līdz šim nedzirdētu, taču gana šokējošu un potenciālo elektorātu atbaidošu ideju izteicis jaunveidojamās politiskās partijas dibinātājs Einārs Repše, kas ierosinājis nodrošināt viņa neatkarību no naudas donoriem ar tautas samestu ziedojumu palīdzību bankas kontu bezizmēra cepurēs. Vēlamās summas apmērs gan netiek precizēts, taču domājams, ka «honorāra» lieluma ziņā Repše varēs droši sacensties ar pasaules lielākajām rokzvaigznēm. Valstī pagaidām otrais populārākais politiķis un baņķieris atzinis arī, ka no savām iecerēm politikas lauciņā atteiksies, ja nejutīs pietiekami lielu tautas atbalstu. Ja sabiedrība no Repšes nenovērsīsies arī pēc šā oriģinālā un divdomīgā priekšlikuma, tad pašreizējām kašķīgajām trim varas «trejmāsiņām», lai saglabātu savas ļodzīgās pozīcijas, neatliks nekas cits, kā viltot socioloģiskās aptaujas rezultātus, jaunajam censonim un viņa kompānijai ierādot viszemāko vietu.
