Laikā, kad cilvēki dzīvo režīmā, kas liek vairāk uzturēties mājās, domājot, kā bagātināt un darīt daudzveidīgāku savu dienu, var pārcilāt recepšu grāmatu krājumus vai arī pierakstus. Kārļa Ulmaņa piemiņas muzejs “Pikšas” šogad saņēmis dāvinājumu – piecas klades ar seniem recepšu pierakstiem.
Tās muzejam atvēlēja Dzintra Leinerte no Bērzes pagasta. Pieraksti veikti 1913. un 1914. gadā, informē muzeja speciāliste pētnieciskajā darbā Baiba Pole.
Muzejā skaidro, ka, pētot recepšu grāmatu vēsturi Latvijā, var atrast interesantus ierakstus par Baltijas vācu izcelsmes mācītāju, izdevēju un literātu Kristofu Harderu, ar kura iniciatīvu Latvijā tika izdota pirmā pavārgrāmata “Tā pirmā pavāru grāmata”, kas klajā nāca 1795. gadā. “Selmas Leinertes klades ir unikālas tā laika – aizvadītā gadsimta sākuma – liecinieces, ļaujot izzināt, ko galdā cēla latviešu saimnieces, liekot iedziļināties, kādi produkti tika izmantoti, kā arī skatīt rokrakstu,” atzīst B.Pole.
Viņa arī paskaidro, ka, rakstot pavārgrāmatu, Harderam bijis savs nolūks – tā bija domāta tiem latviešiem, kuri strādāja muižās kā palīgi virtuvēs, lai viņi zinātu, kurā brīdī jāceļ katls uz plīts un ko tajā likt. Pavārgrāmatai bija arī izglītojoša vērtība – ļoti daudzi vārdi, kurus toreiz latvieši nezināja, tika latviskoti, un, tādējādi ienesot tos valodā, paplašinājās cilvēku redzesloks. Līdzīgi varot sacīt par S.Leinertes kladēm. “Tās lasot, jāaizdomājas, ko viens vai otrs vārds gan varētu nozīmēt un kas to vai citu sastāvdaļu receptē spētu aizstāt. Piecām kladēm katrai autore ir devusi nosaukumu, piemēram, ir “Zupes burtnīca’’, “Zepumu burtnīca’’, “Cepešu burtnīca’’,” atklāj B.Pole.
