Lēnāk nekā vēlētos, tomēr pārtikas ražošana tiek sakārtota. Ar gandarījumu jāatzīmē pārtikas un veterinārā dienesta iniciatīva un darbība nenosakāmas izcelsmes gaļas produktu kontrabandas novēršanā.
Lēnāk nekā vēlētos, tomēr pārtikas ražošana tiek sakārtota. Ar gandarījumu jāatzīmē pārtikas un veterinārā dienesta iniciatīva un darbība nenosakāmas izcelsmes gaļas produktu kontrabandas novēršanā. Produktu kvalitātes un drošuma garantijas pakāpeniski kļūst par ražošanas organizācijas galveno principu.
A/s «Jelgavas Gaļas kombināts» vadība apzinās, ka, noturot un pilnveidojot sasniegto produkcijas kvalitātes līmeni, tiks saglabāts noieta tirgus un labi samaksātas darba vietas daudziem jelgavniekiem.
Nedaudz iedziļinoties darba organizācijas virtuvē, gribu uzsvērt, ka sanitāro prasību izpilde ir smagākā un visgrūtāk atrisināmā problēma. Ar naudu, modernu tehnoloģiju, tīrīšanas – dezinfekcijas programmām un grafiku precīzu izpildi vien nepietiek. Visgrūtāk, izrādās, ir panākt katra darbinieka izpratni un attieksmi pret pārtikas sanitārijas prasību izpildi. Lai to veidotu un garantētu pārtikas produktu drošību, nepieciešami gan izglītojoši, gan piespiedu pasākumi.
Analizējot situāciju, jāsecina, ka bīstamāko – baktericīdo – pārtikas piesārņojumu ražošanas procesā rada tieši cilvēks, ar kuru pastāvīgā kontaktā atrodas 1014 (simts tūkstoši miljardu dažādu mikroorganismu – desmit reižu vairāk nekā kopējais šūnu skaits pieauguša cilvēka organismā). Starp vairāk nekā sešdesmit sugām, par laimi, salīdzinoši nelielā skaitā, ir visi pazīstamāko pārtikas saslimšanu (saindēšanos) izraisoši mikroorganismi: salmonellas, loli grupas baciļi, proteus tipa baktērijas, iekaisumu un sastrutojumu pavadoši streptokoki un stafilokoki, kā arī bīstamākās no saindēšanās viedokļa, sporas veidojošās Clostrīdijas (ar nelielu daudzumu Clostridium botulinum toksīna tīrvielas veidā pietiktu, lai aizietu bojā visi seši miljardi Zemes iedzīvotāju).
Uzskaitītie mikroorganismi spēj dzīvot un vairoties arī pārtikā. Saražotā pārtikas produkta baktericītās kontroles iespējas ir ierobežotas. Par gatavā produkta piesārņojuma pakāpi ar mikroorganismiem ticami rezultāti iegūstami labākajā gadījumā pēc 48 – 72 stundām, kas pārtikas ražotājiem ir pārāk ilgs laiks, lai veiktu specifisko profilaksi.
Specifiskā profilakse netiek veikta ar potenciālā piesārņojuma nēsātāju – cilvēku, kam paredzētas vakcinācijas. Līdz ar to pārtikas ražošanā darba organizācijas priekšplānā izvirzās procesa kontrole visos tā posmos un pastāvīga sanitāro normatīvu izpilde. Paralēli izglītojošiem un izskaidrojošiem pasākumiem a/s «Jelgavas Gaļas kombināts» ar direktora rīkojumu apstiprināti un sākti īstenot nepopulāri lēmumi, – aizliegumi ienest kombinātā jebkādus pārtikas produktus, kas nav izgatavoti pašā kombinātā. Tādējādi tiek mazināta iespēja kombināta produkcijai tieši vai netieši nonākt kontaktā ar produktiem, kuru izgatavošana un uzglabāšana ir ārpus kontroles.
Lielākai daļai valstī reģistrēto akūto masveida saslimšanu, kas saistīta ar to vai citu pārtikas produktu lietošanu, sākotnējais cēlonis ir nezināmu vai nekontrolētas sagatavošanas produktu ievešana sabiedriskās ēdināšanas virtuvēs vai cehos. Šādos gadījumos nav tikušas ievērotas ražošanas sanitārās normas vai saslimšanu tālāk ar produktu starpniecību izplatījis kāds darbinieks, kas pats saslimis, lietojot nezināmas izcelsmes vai nepareizi sagatavotus līdzatnestos produktus.
Cerot, ka arī tie atsevišķie kombināta darbinieki, kas jūtas aizvainoti par pieņemtajiem lēmumiem kombināta darba organizācijā, izpratīs šo likumu nozīmi gan ražotās produkcijas drošuma, gan pašu veselības uzturēšanā.
Indulis Siliņš, Jelgavas Gaļas kombināta Kvalitātes kontroles dienesta vadītājs, galvenais veterinārārsts
